Aizkraukles novadā visvairāk balsu ieguva politiskā partija “KPV LV”, par to nobalsoja 719 cilvēki, otrajā vietā — sociāldemokrātiskā partija “Saskaņa”, kura ieguva 556 balsis, trešajā vietā ar 436 balsīm — Jaunā konservatīvā partija.
Jāievieš vēlētāju reģistrs
Aizkraukles novada vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Jānis Lauks stāsta, ka vēlēšanas novadā kopumā noritēja mierīgi, bez starpgadījumiem — novada vēlēšanu komisija darbu beidza svētdien pulksten 3.20. Visos iecirkņos vēlēšanu norisei līdzi sekoja “Latvijas Krievu savienības” novērotāji. Vēlētāju plūsma šajās vēlēšanās pilsētas kultūras namā bija daudz lielāka nekā iepriekš, tāpat daudz cilvēku iegriezās sporta centrā. Sporta halles iecirknī nobalsoja 1421 vēlētājs, kultūras namā — 1420, Aizkraukles Profesionālās vidusskolas dienesta viesnīcā — 593, bet pagasta sākumskolā — 309.
Daži vēlētāji gan bija aizmirsuši ieskatīties pasē un bija pārsteigti, ka tās derīguma termiņš beidzies. Citi vēlējās nobalsot, izmantojot identifikācijas karti, taču nebija izņēmuši vēlētāja apliecību — lai gan televīzijā un radio par to informēja, viņi nebija dzirdējuši. “Valstī beidzot būtu jāievieš vēlētāju reģistrs, tad cilvēki varētu nobalsot, izmantojot identifikācijas karti, un vēlētāju aktivitāte būtu vismaz par dažiem procentiem lielāka,” uzskata Jānis Lauks.
Grib nobalsot par četriem sarakstiem
Aizkraukles novada vēlēšanu komisijas iecirkņos strādāja 26 cilvēki, no viņiem daļa locekļu bija jauni, bez iepriekšējās pieredzes, tajā skaitā gados jauni cilvēki. Viens no viņiem bija Latvijas Universitātes students Raitis Mečajs. “Vēlēšanu komisijā strādā mana mamma un krustmāte, arī es šoreiz nolēmu, ka gribu pamēģināt, un pieteicos,” viņš stāsta. “Kāda pensionāre urnā vēlējās iemest četrus sarakstus, pārliecināju viņu, ka jābalso tikai par vienu. Citi vēlētāji līdzi paņem pildspalvas, vismaz kādas sešas ir pazudušas. Dažs joprojām centās aploksni aizlīmēt ar mēli, bet kopumā cilvēki zina, kā tās jāaizlīmē. Daži vēlētāji uz iecirkni atnāca dusmīgi,” savos vērojumos dalījās Raitis. “Dažas meitenes no mana kursa internetā bija noskatījušās video, ka vēlēšanu urnā var iemest tukšu aploksni, tas esot protesta veids. Ieteicu viņām tā nedarīt, jo tas neko nedos, ir labāki veidi, kā protestēt, piemēram, piedalīties vēlēšanās un ievēlēt citus deputātus, pamazām censties ko izmainīt.”
Varēja atrast ar acīm
un prātu
“Ar kandidātu personībām pirms vēlēšanām rūpīgi iepazinos, daudz lasīju, noskatījos dažas politiskās debates televīzijā, izmantoju interneta vietnes svitrosana.lv un tinderis.lv, kur savu politisko partiju varēja atrast ar acīm un ar prātu, runāju ar draugiem un ģimeni. Man bija svarīgi, lai kandidātam būtu augstākā izglītība,” sacīja Raitis Mečajs. “Viena kandidāta parāds bija 30 tūkstoši eiro, uzkrājumi — apmēram 25 tūkstoši eiro un daudz zemes īpašumu. Tas man lika aizdomāties — kāpēc cilvēkam ir parādi, ja ir arī uzkrājumi un zeme? Turklāt kandidāts bija bezdarbnieks. Tas viss kopumā ietekmēja manu izvēli. Sarakstā, kuru izvēlējos, dažus izsvītroju, tajā skaitā vienu bez augstākās izglītības, otru — bezdarbnieku ar parādiem.”
Aizrauj priekšvēlēšanu
debates
Daļa aptaujāto cilvēku izvēli bija izdarījuši jau iepriekš, citi izlēma vēlēšanu kabīnē.
Daudzi jauni cilvēki un arī pensionāri balsoja par partijām, kuras nav pie varas. “Nobalsoju par “Attīstībai/Par!”” atklāja kāda 82 gadus veca pensionāre no Aizkraukles.
“Politikai līdzi īpaši nesekoju, bet šoreiz mani aizrāva priekšvēlēšanu debates televīzijā,” sacīja Aija no Aizkraukles, kurai ir 30 gadi. “Bija interesanti skatīties, ko partiju līderi sola, kā sevi pasniedz, kāda ir viņu harizma. Debates mani pārliecināja nākt uz vēlēšanām, nepalikt malā — ja tu esi piedalījies, esi arī tiesīgs pēc tam vērtēt.”
“Balsoju par partiju, kura nav bijusi pie varas,” sacīja Līga Šmite no Aizkraukles.
“Pie varas jānāk jauniem cilvēkiem, kuriem ir laba izglītība un kuri zina valodas — jo vairāk, jo labāk, jāprot vismaz angļu valoda,” sacīja kāda cita pensionāre no Aizkraukles, kura te uz dzīvi pārcēlusies no Rīgas. “Ziņas par kandidātiem lasīju avīzēs un internetā. Balsoju par partiju, kura nav bijusi Saeimā.”
“Gribēju balsot par četrām partijām, bija grūti izvēlēties, nobalsoju par “Jauno konservatīvo partiju,”” atklāja pensionāre Ženija no Rīgas, kura vasarā dzīvo Aizkrauklē.
“Ceru, ka mēs nebūsim uz tā paša grābekļa, kura bijām,” sacīja Gunta Sproste no Aizkraukles. “Balsoju par partiju, kura nav bijusi pie varas. Mana vēlme būtu, lai visu partiju kandidātus varētu apvienot vienā sarakstā, salikt plusus un mīnusus. Starp vecajiem Saeimas deputātiem ir arī labi kandidāti — tā jau nav, ka tikai pelavas, ir arī graudi.”
Maijai Reinsonei no Aizkraukles ir daudz spiedogu par piedalīšanos Saeimas vēlēšanās. “Es taču esmu pilsone,” viņa saka. “Arī es gribētu no visiem sarakstiem izvēlēties kādu kandidātu, katrā tādi ir. Šoreiz izvēlējos no diviem sarakstiem vienu — partiju, kas nav bijusi pie varas. Bija grūti izvēlēties. Lasīju presi, ņēmu vērā gudru cilvēku ieteikumus, skatījos debates. Man kā pensionārei būtu vajadzējis balsot par partiju, kura sola lielāku pensiju, bet es tādus solījumus neņēmu vērā. Ļoti gribas cerēt, ka Latvijā kas mainīsies. Galvenais, lai deputāti savā starpā nekašķējas, bet domā par tautu.” ◆
