Kopš šīgada sākuma Valsts vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras Skrīveru novērojumu stacijā mēra ne tikai gaisa temperatūru, mitrumu un spiedienu, nosaka vēja virzienu un ātrumu, bet veic arī aeroloģiskos novērojumus.
Kopš šīgada sākuma Valsts vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras Skrīveru novērojumu stacijā mēra ne tikai gaisa temperatūru, mitrumu un spiedienu, nosaka vēja virzienu un ātrumu, bet veic arī aeroloģiskos novērojumus. Skrīveros apkopotie dati liecina, ka gaisa temperatūra šajās dienās apkaimē ir viena no zemākajām pēdējos piecdesmit gados.
Katru otro nakti no Skrīveru novērojumu stacijas gaisā uzlido balons, kuram piestiprināta radiozonde ar sensoriem. Pildīts ar ūdeņradi un platumā sasniedzot metru diametrā, tas zondi var pacelt aptuveni divu kilometru augstumā. Noteiktā augstumā un apstākļos balons plešas, līdz pārsprāgst, un zonde nokrīt zemē. Tas gan nenotiek Skrīveru apkaimē, jo vējš balonu ar zondi aiznes kilometriem tālu. Cilvēki noteikti ir pārsteigti, ja viņu mājas pagalmā nokrīt neliela balta apmēram 200 gramu smaga kastīte ar antenu un balona paliekas. Taču tas nav nekas briesmīgs, tikai instruments, kas palīdz iegūt datus laika prognozes sagatavošanai. Atradēji to var vienkārši izmest vai paturēt piemiņai.
Lidojuma laikā sensoru iegūto informāciju noraida novērojumu centrā esošajiem datoriem. Tā tiek vākti dati par gaisa temperatūru, mitrumu un spiedienu, ar speciālu navigācijas ierīču palīdzību aprēķina vēja virzienu un ātrumu.
Dati, kuri iegūti naktī no ceturtdienas uz piektdienu, liecina, ka gaisa temperatūra divu kilometru augstumā mainījusies no mīnus 28 līdz mīnus 20—18 grādiem, tad atkal pazeminājusies līdz mīnus 21 grādam. Skrīveru novērojumu stacijas vadītāja Gunta Meroža paskaidro: “Tas liecina, ka auksts laiks saglabāsies vismaz nedēļu.”
Salīdzinot vairāku gadu pierakstus par janvāra otrās dekādes vidējo gaisa temperatūru, var secināt, ka mīnus 28 grādi vēl nav aukstuma rekords. 1950. gadā šajās dienās bija mīnus 34 grādi, 1968. gadā — mīnus 30,1, 1987. gadā ļoti auksts bija viss janvāris. Auksts gada pirmais mēnesis bija arī pavisam nesen — 2003. gadā, kad janvāra pirmajā dekādē vidējā gaisa temperatūra bija mīnus 32 grādi, otrajā dekādē — mīnus 30,7 grādi. Merožas kundze novērojusi, ka agrāk laiks mainījies pakāpeniski, taču pēdējos gados ir krasas laika apstākļu un gaisa temperatūras maiņas.
Ik dienu no Skrīveru novērojumu stacijas debesīs uzlido arī balons bez radiozondes, pēc kura lidojuma ar speciālas ierīces palīdzību nosaka tikai vēja ātrumu un virzienu. Ja ir skaidras debesis, gaisā palaiž baltu balonu, taču, ja tās ir apmākušās, laiž melnu balonu, lai starp mākoņiem to varētu labāk saskatīt. Skrīveru novērojumu stacijā mēra arī sniega segas biezumu, blīvumu un ūdens daudzumu tajā.
Skrīveros iegūtā informācija ik dienu palīdz sinoptiķiem sagatavot laika prognozi, ko vēstīt Latvijas iedzīvotājiem.
Skrīveru novērojumu stacijā strādā četras speciālistes, un laiku novēro visu diennakti. Pirmie ieraksti saglabājušies kopš pagājušā gadsimta četrdesmitajiem gadiem. Pēdējā laikā pienākumu kļuvis vairāk, taču strādāt ir vieglāk, jo novērojumiem izmanto modernākas ierīces, datu apstrādes un pārraides sistēma ir datorizēta.
