“Staburagam” piezvanīja divas vietalvietes un pauda neapmierinātību, ka pagastā gandrīz nenotiek kultūras pasākumi un panīkusi kultūras dzīve.
“Staburagam” piezvanīja divas vietalvietes un pauda neapmierinātību, ka pagastā gandrīz nenotiek kultūras pasākumi un panīkusi kultūras dzīve.
Vaino kluba vadītāju
“Vasarā Vietalvā notiek kādas trīs četras zaļumballes, un tas arī viss,” saka vietalviete (vārds redakcijā zināms). “Klubs sabrucis, un pagasta vadība taisnojas, ka nav jau kur pasākumus rīkot. Uzskatu, ka vietas pietiek, piemēram, vecā pagastmāja, bērnudārza telpas. Kādreiz mūspusē darbojās tautas deju kolektīvs, tagad arī tas likvidēts. Jaunieši nodzeras, vecākā gadagājuma cilvēkiem nedēļas nogalē nav kur atpūsties. Māc pilnīga bezcerība…”.
Pēc dažām dienām redakcijai zvanīja kāda cita kundze un pauda līdzīgu viedokli, piebilstot, ka situācijā vainojama kultūras darba organizatore, jo neesot pietiekami ieinteresēta un aktīva. “Nevar apgalvot, ka vietalvieši būtu neatsaucīgi ļaudis, kurus neinteresē kultūras pasākumi. Pēdējā laikā vietējais uzņēmums “Senči” savās telpās rīko pasākumus, un apmeklētāju tajos netrūkst,” piebilda sieviete.
Tālāk par priekštelpu netiek
Vietalvas kluba vadītāja Zigrīda Pavloviča atzīst, ka galvenais iemesls, kādēļ nevar rīkot plašus pasākumus, ir telpu trūkums. Vietalvas pagastā apmēram pirms četriem gadiem pasākumi notika Odzienas pilī. Nu tā ir avārijas situācijā, un cilvēkiem tur bīstami uzturēties.
Astoņdesmitajos gados Vietalvā sākta kultūras nama un sporta zāles būve, bet tālāk par priekštelpu celtnieki tā arī netikuši. Nu pasākumi notiek telpā, kuru par zāli nosaukt var tikai nosacīti, jo tā ir maza un pasākumu rīkošanai nepiemērota. Tajā gan šad tad notiek balles, bet vietas pietiek tikai pārdesmit cilvēkiem.
“Par biļetēm iekasētās naudas nepietiek, lai samaksātu muzikantiem,” stāsta kluba vadītāja. “Pagasta vadība gan nekad nav atteikusi piemaksāt, bet sliktākais, ka balli varam rīkot tikai nelielam cilvēku skaitam. Žēl noskatīties, ka citos pagastos ir plaši kultūras nami, taču tos tāpat neviens neizmanto.”
Arī bērnudārzā telpas ir nelielas. Zālē iekārtota grupa, un diez vai telpās, kur diendienā mīt bērni, būtu ētiski rīkot balles pieaugušajiem. Odzienas pamatskolas direktore Ilona Eiduka skolas zāli varētu atvēlēt nelielam koncertam vai citam pasākumam, bet negribētu mācību iestādi pārvērst par dejuzāli. Turklāt skolas zāle ir maza.
Par visu jāmaksā pašiem
Pašlaik Vietalvā darbojas sieviešu vokālais ansamblis, deju orķestris un dramatiskais kolektīvs, kuri mēģinājumiem telpas meklē, kur nu kurais. “Tautu deju kolektīvs vairs nedarbojas finansiālu apsvērumu dēļ. Nav transporta, un arī pagasta padomei diez vai pietiktu naudas, lai maksātu algu kolektīva vadītājam,” saka Zigrīda Pavloviča.
“Darbošanās pašdarbības kolektīvos saistīta ar naudu,” saka dramatiskā kolektīva vadītāja Gunta Kaula. “Tikko cilvēkam jāmaksā, viņš padomās, vai var atļauties spēlēt teātri vai dziedāt korī.” Dramatiskais kolektīvs pagastā darbojas jau sesto gadu, tajā iesaistās deviņi cilvēki. Patlaban viņi iestudē J. Jurkāna lugu “Ak, nauda, naudiņa!”.
Odzienā sastaptie cilvēki stāsta, ka neesot jau tā, ka vietalviešiem nav iespēju sevi izteikt pašdarbības kolektīvos, bet par to jāinteresējas un arī jāmaksā pašiem. “Vīri var braukt dziedāt uz Kalsnavu,” bilst kāda skolotāja. “Tikai sarežģīti, ja nav savas mašīnas. Satiksme slikta, pat uz pilsētu lāga nevar aizbraukt. Vairāk pasākumu vajadzētu cilvēkiem vidējos gados.”
Jāņem kredīts
Par to, ka izklaides vietalviešiem tomēr nepieciešamas, saausījušies arī Vietalvas pagasta padomes deputāti. Kluba vadītāja darbu organizē, saskaņojot ar deputātiem. Decembrī pagastā notika gan koncerti baznīcā, gan balles. Deputāti apsprieduši arī iespēju ņemt kredītu un pabeigt kultūras nama celtniecību.
Tikmēr vietalviešiem nekas cits neatliek, kā meklēt izklaides iespējas citur. Daži dodas ballēt uz Pļaviņām, cits pat mēro ceļu līdz Lielvārdei.
Atpūta vajadzīga
Kultūras dzīve pagastos šobrīd pieklususi. Daudzviet laukos kultūrai atvēlēta otršķirīga loma. Ne tikai naudasmaka turētāju uzskatu, bet arī pašu cilvēku attieksmes dēļ. Tajos pagastos, kur pasākumi nenotiek, cilvēki sūdzas par garlaicību, bet citur pat uz bezmaksas teātra izrādi ierodas tikai daži skatītāji. Aizkraukles rajonā gan ir pagasti, kuros kultūras dzīve virmot virmo. Piemēram, Kurmenē reti kurā nedēļas nogalē iztiek bez balles vai koncerta. Dažviet sasparojušies vietējie uzņēmēji, kuri sapratuši, ka latvieši ir ne vien čakli strādnieki, bet arī lieli lustētāji.
