Noslēgusies Valsts darba inspekcijas kontroles kampaņa kokapstrādes uzņēmumos un autoservisos, kuras laikā inspektori pārbaudīja, kā veic darba vides iekšējo uzraudzību.
Noslēgusies Valsts darba inspekcijas kontroles kampaņa kokapstrādes uzņēmumos un autoservisos, kuras laikā inspektori pārbaudīja, kā veic darba vides iekšējo uzraudzību. Aizkraukles rajonā pārbaudīts 16 uzņēmumu un to apakšstruktūru. Diemžēl konstatēts, ka pat turīgos uzņēmumos ne vienmēr pietiekami rūpējas par strādājošo darba apstākļiem un drošību.
Uzrāda neapstiprinātu dokumentu
Visbiežāk dažādi nelaimes gadījumi notiek kokapstrādes cehos un autoservisos, bieži ar smagām sekām. 2002. gadā Latvijā nelaimes gadījumos darbā cieta 1309 darbinieki, no kuriem smagas traumas guva 183, bet 52 gāja bojā. Galvenie nelaimes gadījumu cēloņi ir darba drošības instrukciju neievērošana, vāja darba organizācija, neapmierinoši apstākļi darba vietās.
Aizkraukles rajonā strādā divi valsts darba inspekcijas inspektori –– Elita Dembovska un Pēteris Jakuška. 22. un 23. septembrī viņi apmeklēja 16 kokapstrādes uzņēmumu un atoservisu. Diemžēl, darba aizsardzības pasākumi pietiekamā līmeni bija tikai dažos no tiem.
Pēteris Jakuška stāsta:
–– Pabiju uzņēmumā „Jeld Wen Latvija”, un SIA „Seces koks” Aizkrauklē, zemnieku saimniecības „Sproģi” kokzāģētavā Daudzevā, SIA „Konika” Neretā, SIA „Krīči” Vallē. Uzņēmumā „Jeld Wen Latvija” nebija apstiprināta darba vides iekšējās aizsardzības plāna, lai gan pats dokuments bija. Nebija arī izpētīts, kādam riskam pakļauts katrs strādājošais.
Visvairāk „grēko” servisi
–– Sliktāka situācija bija SIA „LTTA” autoservisā. Radās pārliecība, ka te par darba aizsardzības pasākumiem neviens neko nav dzirdējis, lai gan pirms doties uz konkrētiem uzņēmumiem, to vadība saņēma vēstules no Valsts darba inspekcijas, kā arī informatīvo materiālu par darba vides iekšējo uzraudzību, risku novērtēšanas un darbības plāna paraugveidlapu. Arī SIA „Pārdaugava L” autoservisā bija ievērojami trūkumi darba aizsardzības jomā. Līdz galam nebija veikts risku, kas apdraud strādājošos, novērtējums.
„Stārastāni” strebj karstu
Divu dienu laikā valsts darba inspektore Elita Dembovska pabija deviņos uzņēmumos un to struktūrvienībās.
–– Veicot inspekciju SIA „Stārastāni” autoservisā, tā vadība uzreiz nespēja parādīt nepieciešamos dokumentus, kuri apliecinātu, ka uzņēmumā domā par darba drošību, taču solīja tos parādīt nākamajā dienā, –– saka Dembovskas kundze. –– Dokumentus uzrādīja, taču radās sajūta, ka tie tapuši pēdējā brīdī un strādājošie ar riskiem, kuri apdraud viņu veselību un to novēršanas pasākumiem, nav iepazīstināti. Šoreiz SIA „Stārastāni” vadībai sodu nepiemēroju, taču uzdevu ar veikto risku novērtējumu iepazīstināt visus uzņēmuma darbiniekus.
Bez soda naudas neiztikt
Slikta situācija bija zemnieku saimniecības „Roplaiņi” kokzāģētavā Bebros. Tajā pat nebija apmācīta darba aizsardzības speciālista. Tāds vajadzīgs visos uzņēmumos. Mazāko firmu vadītājiem gan ir tiesības pašiem veikt darba aizsardzības speciālista pienākumus, taču tik un tā pirms tam nepieciešama atbilstoša apmācība. Uzņēmuma vadītājam Aivaram Dambītim nu būs jāmaksā sods Ls 30.
Nekas darba aizsardzības jomā nebija veikts arī SIA „Vēri –– Z” kokzāģētavā Klintainē. Tās izpilddirektoram Dainim Kozlovskim būs jāšķiras no 50 latiem.
Visiem sodītajiem noteikts termiņš, līdz kuram nepadarītie darbi jāveic.
SIA „Liron Tres” Pļaviņās arī nav veikts risku novērtējums, taču sodu nepiemēroju, jo nav pienācis termiņš iepriekšējā rīkojuma izpildei.
Vīri austiņās un brillēs
Otrajā reida dienā kopā ar Dembovskas kundzi četras kokzāģētavas apmeklēja arī laikraksts „Staburags”.
Otrdienas rītā vispirms pabijām SIA „Pallogs” kokzāģētavā Kokneses pagasta „Ceros”. Te strādā 34 darbinieki. Jau iebraucot teritorijā kļuva skaidrs, ka šajā uzņēmumā daudz domāts par darba drošību. Bija norādītas bīstamās zonas un nepieciešamie darba aizsardzības līdzekļi. Samērā nelielajā uzņēmumā pie kokapstrādes darbgaldiem bija pat neierasti redzēt cilvēkus aizsargbrillēs un austiņās, kuras pasargā no pārlieku lielā trokšņa.
Vienīgā nepilnība bija autokārs, kura izplūdes gāzes palika turpat lielajā telpā. Uzņēmuma darba aizsardzības speciālists Raimonds Mūrnieks gan skaidroja, ka esot pietiekami laba ventilācija un autokārs darbojoties īslaicīgi. Vairākiem vecākiem darbgaldiem vēl nebija pierīkoti skaidu nosūcēji.
Uzņēmums plāno izsniegt strādājošajiem arī darba apģērbu –– kombinezonus un apavus. Jau sākta šo apģērbu iepirkšana. Ņemot vērā firmas finansiālās iespējas, notiek remonts strādājošo atpūtas telpā, nākošvasar būs arī dušas.
Kļūdas meklē reizi mēnesī
Perfekti bija izstrādāts darba vides iekšējās aizsardzības plāns un katrs darbinieks bija ne tikai saņēmis nepieciešamos darba aizsardzības līdzekļus, bet arī parakstījies, ka apņemas tos lieto.
Reizi mēnesī SIA „Pallogs” notiek darba aizsardzības diena, kurā īpaša komisija novērtē trūkumus darba aizsardzībā un izstrādā plānu to novēršanai. Austiņas klāj putekļi
Turpat kaimiņos darbojas SIA „Velēna” kokzāģētava. Diemžēl tās vadība ne reizi nav pacentusies paskatīties, kā darba aizsardzības pasākumus veic aiz sētas strādājošie.
„Velēnā” tie daži pamanītie individuālās aizsardzības līdzekļi tā arī noputējuši mētājās kur pagadās. Haotiski braucošais autokārs mūsu klātbūtnē gandrīz aizķēra kādu no strādniekiem. Arī ceha vadītājam Mārtiņam Bērziņam bija visai nepilnīgas zināšanas par darba aizsardzību, kas viņaprāt aprobežojās ar dažām novecojušām instrukcijām.
SIA „Velēna” strādnieki atzina, ka austiņas un brilles strādāt traucē vairāk nekā apdullinošais troksnis. Rezultātā SIA „Velēna” īpašniekam Aigaram Skopānam būs jāmaksā sods Ls 30, un jāgādā par to, lai būtu apmācīts darba aizsardzības speciālists.
Sola uzlabot ventilāciju
Uzņēmumā „Klintwood” Kilntaines pagastā, dokumentācija bija sakārtota, strādājošie lietoja individuālos darba aizsardzības līdzekļus. Vienīgi, ieejot ražošanas cehā, gaisā bija jūtams liels daudzums sauso koka putekļu. Arī darbgaldi bija noputējuši.
Uzņēmuma īpašnieki paredzējuši, ka jau tuvākajā laikā ierīkos ventilācijas sistēmu.
Krāsotāji indes mākonī
Kā pēdējo apmeklējām SIA „Daiļrade koks” mēbeļu ražotni Gostiņos.
Šis ir viens no lielākajiem un modernākajiem kokapstrādes uzņēmumiem Aizkraukles rajonā, kurš nodarbina 80 cilvēku. Taču tieši te bija vērojami vislielākie kontrasti. Vienā lielās telpas malā darbojās ultramoderns datora vadīts darbgalds, aprīkots ar skaidu nosūcējiem un putekļu aizsargiem. T automātiski izslēdzas tiklīdz kāds tam pietuvojas mazāk par metru. Bet turpat telpas vidū vairākas sievietes putekļu mākonī slīpēja mēbeļu detaļas. Nevienai no viņām nebija pat vienkāršākās putekļu maskas. Uz darbgaldiem krājās koksnes un krāsas putekļu kārta vairāku milimetru biezumā. Diezin vai strādājošie ir informēti, ka miltiem līdzīgais pulverītis satur veselībai ļoti kaitīgas vielas.
Arī krāsotavā darbojās moderna iekārta, taču telpā vēdīja tik spēcīga krāsas dvaka, kas nepieradušam cilvēkam elpu rauj ciet. Pats uzņēmuma izpilddirektors Ervīns Trapāns ātrāk manījās atstāt šo telpu. Bet ko lai dara cilvēki, kuriem te jāpavada vairākas stundas?
Vēlāk viņš taisnojās, ka pietiekami jaudīga ventilācijas sistēma maksājot 100000 latu un uzņēmuma vadība šādu naudassummu neatvēlot. Paredzēti līdzekļi jauna krāsoto detaļu žāvēšanas tuneļa būvniecībai.
Paļaujas uz veiksmi
Reids apliecināja, ka lielākajā daļā kokapstrādes uzņēmumu un autoservisu darba aizsardzības speciālisti ir, taču ne visi strādā pietiekami labi un ne katrā uzņēmumā rūpējas par savu darbinieku labklājību, veselību un drošību. Iespējams tāpēc, ka vienmēr taču pastāv cerība –– nekas ļauns jau nenotiks, ja nenopirks austiņas, kādai siksnai neuzliks aizsargu, nebūs zāģa bloķēšanas iekārtas.
Kontroles kampaņa pierādīja, ka tikai 20 procentos uzņēmumu ir veikta darba vides iekšējā uzraudzība un veikta risku novērtēšana.
