Kokneses senioru koris “Labākie gadi” šoruden sāka astoto darba sezonu. Diriģente Silvija Cīrule ierosināja doties ekskursijā. Nolēmām braukt uz Vidzemes sirdi — Madonas rajonu.
Kokneses senioru koris “Labākie gadi” šoruden sāka astoto darba sezonu. Diriģente Silvija Cīrule ierosināja doties ekskursijā. Nolēmām braukt uz Vidzemes sirdi — Madonas rajonu.
Sausnējā arī koknesieši
Svētdienas rīts atausa miglains un silts, kad devāmies uz pirmo pieturvietu — Sausnējas “Līdumiem”. Tas ir ievērojamāko šajā pagastā dzimušo izglītības, kultūras un politisko darbinieku memoriālais muzejs. Gide stāstīja par “Staburaga bērnu” autoru Voldemāru Zālīti (Valdi), kurš strādāja par skolotāju arī Koknesē.
Otrs Koknesē labi pazīstams sausnējietis ir Kārlis Gailītis, kurš 20. gadsimta sākumā ilgstoši vadījis kultūras biedrības jaukto kori un mācījis dziedāšanu pagastskolā. Plašu ieskatu aktiera Gunāra Placēna dzīvē sniedz vairākas vitrīnas ar fotomateriāliem. No Sausnējas nācis arī viens no neatkarīgās Latvijas aizsardzības ministriem V. Zālītis.
Vēl rīta miglas ieskauta ir Ērgļu centra kapsēta, kad ierodamies pie rakstnieka Rūdolfa Blaumaņa atdusas vietas. Turpat netālu Jurjānu dzimtas kapi un dzejnieka Jāņa Grota piemineklis. Iedeguši svecītes pie Blaumaņa kapa, dodamies uz muzeju “Brakos”.
“Meņģeļos” skan Kokneses himna
Debesis sāk skaidroties, kad, gar Pulgošņa ezera krastu braucot, ierodamies “Meņģeļos” — slaveno brāļu Jurjānu dzimtajā vietā. Te gide mūs uzved “Dziesmu kalnā”, kas te atvests pirms vairākiem gadiem no lielajiem Dziesmu svētkiem Rīgā. Tā ir apļveida koka grīda, uz kuras izvietojas dziedātāji ikgadējā Latvijas koru saieta dienā. Šogad tāda bija 16. septembrī.
Mums dod izmēģināt pūst gan Jurjānu laika mūzikas instrumentus, gan iesēsties stellēs un noaust kādu gabaliņu svītrotā kājceliņa. Tāpat kā Sausnējā, arī te nodziedam savu Kokneses himnu un dodamies Madonas virzienā.
Pa Vidzemes pakalniem
Ir pusdienas laiks, un saules stari bagātīgi līst pār zaļi dzeltenajām birzīm Vidzemes pakalnos. Ceļa labajā pusē vilina piestāt zilganie Kāla ezera ūdeņi. Diemžēl šim nolūkam ierīkotās pieturvietas ir par maksu, arī mūsu laiks ierobežots. Izbraukuši cauri Bērzaunei un Sauleskalnam, piestājam jaukā mežmalas nobrauktuvē, kur ierīkoti soliņi, izkāpjam, lai visi kopā pusdienotu. Mēs braucam trijos transporta līdzekļos, jo pagasta piedāvātajā bezmaksas mikroautobusiņā ir tikai astoņas vietas. Pārējie izvietojamies divās privātmašīnās.
Jāņa Seiksta valstībā
Madonas nomalē dzīvo pazīstamais Vidzemes keramiķis un skujeņu stādu audzētājs Jānis Seiksts. Viņa valstībā ieraugām Latvijā lielāko keramikas apdedzināšanas krāsni, kuru kurina tikai divas reizes gadā. Meistars rāda, kā top galda vāze. Viņa veiklās rokas to izveido sešās minūtēs.
Mākslinieka darbu klāstā ir liela apjoma darbi — grīdas vāzes, lieli svečturi, dārza keramika, arī mazāka izmēra vāzes, krūzes, dekori, svilpaunieki. Darinājumus var arī iegādāties.
“Vecajā ceplī” atceras Jāni Zāberu
Ar skumju smeldzi apvīts ir savulaik izcilā dziedātāja Jāņa Zābera vārds. Šo sajūtu vēl vairāk nostiprina privātmuzejs “Vecais ceplis” Meirānos, kurš ir pēdējais mūsu ekskursijas apskates objekts. Telpām vajadzīgs kosmētiskais remonts, pabalojušajām vitrīnām — atsvaidzinājums. Iespaidu nespēj uzlabot arī gides vienmuļais stāstījums.
Pēcpusdienas saule bagātīgi zeltī mājupceļu, un mēs gandarīti atgriežamies Koknesē.
