Aizkraukles sociālā dienesta darbinieces Ilze Kļaviņa un Zane Brovacka šogad apmeklēja biedrības “Esi brīvs!” sociālās iniciatīvas “Spēles brīvība” apmācības darbam ar azartspēļu atkarīgajiem. Tajās apguva dažādus palīdzības mehānismus, lai sniegtu nepieciešamo atbalstu azartspēļu atkarīgajiem un viņu līdzcilvēkiem. Nodarbības kopumā apmeklēja 80 sociālie darbinieki no visas Latvijas, tostarp 16 darbinieki no Zemgales. Šajās apmācībās piedalījās arī Kokneses sociālā dienesta darbinieki.
Nodarbības vadīja Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra Minesotas programmas vadītāja Venita Dāve, narkoloģe psihiatre Inga Landsmane, mākslas terapeite supervīzore Agija Bogdānova, geštaltterapeite Agita Sēja, kā arī Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas atkarību speciāliste Magdalēna Pranaite.
Neļaut izbaudīt rīcības sekas
Sarunā ar sociālajām darbiniecēm Ilzi Kļaviņu un Zani Brovacku mēģinām ieskicēt atkarīgā portretu, apjaust, kas ir līdzatkarība, un kā mēģināt ar to tikt galā. Kad ir pārkāpta smalkā robeža starp vienkārši spēli un nonākšanu atkarībā? “Azartspēles ir izklaide, kas varbūt skan mulsinoši, jo mūsu darbā ar to saskaramies kā ar atkarību. Līdzīgi kā ar alkoholu — ir cilvēki, kas var lietot alkoholu un nekļūt atkarīgi no tā. Arī uz spēļu zāli vieni var doties kā uz izklaides vietu, neuztverot to kā iespēju nopelnīt. Atkarība no azartspēlēm bieži vien iet roku rokā ar citām atkarībām — alkoholu, narkotikām. Jebkura atkarība ir saistīta ar nepārvaramu tieksmi, un,. kā zināms, tieksmei nav gribasspēka. Līdz ar to, lai cīnītos ar atkarības problēmām, cilvēkam ir nepieciešama speciālista palīdzība,” stāsta Zane Brovacka. Ne visiem azartspēles nozīmē tūlītēju atkarību. Cilvēkiem ar stabilu psihi tā draud retāk. Atkarības riski ir saistīti ar bioloģiskiem aspektiem (ģenētika, blakussaslimšanas), sociālpsiholoģiskajiem un ekonomiskajiem faktoriem (ģimene, tradīcijas, vardarbības pieredze), kā arī personības iezīmēm (pašapziņa, pašvērtējums).
Vīriešu pārsvars nav liels
Sabiedrībā iesakņojies stereotips, ka ar azartspēlēm biežāk saskaras vīrieši, tomēr statistika liecina, ka viņu pārsvars pār sievietēm nav liels. Vīrieši biežāk nokļūst atkarību gūstā. Savukārt sievietes biežāk kļūst par līdzatkarīgajām. Līdzatkarīgajam ir raksturīga atbildības uzņemšanās par atkarīgo — tendence viņu “glābt”, novērst un neļaut izbaudīt savas rīcības sekas. Viņš kontrolē atkarīgo, izjūt varu pār viņu, nosoda un cenšas parādīt, cik pats ir labs un atkarīgais — slikts. Tajā pašā laikā viņi izjūt vainu, dusmas, kaunu, sāpes, bailes, vientulību. Arī līdzatkarīgajām personām ir iespēja saņemt psiholoģisku palīdzību vai piedalīties pašpalīdzības grupās.
Aizkraukles novadā ir astoņi tūkstoši iedzīvotāju. Tā centrā ir trīs spēļu zāles. Ilze Kļaviņa teic — pilsētas problēma ir izklaides vietu trūkums. Spēļu zāles ir vienīgās vietas, kuras cilvēks pēc pulksten desmitiem vakarā var apmeklēt, nopirkt alkoholu vai vienkārši pasēdēt un iedzert kafiju. Jauniešiem tas ir iemesls, kas ievilina spēļu zālē. Kamēr spēļu zāļu darbību neierobežos valstiskā līmenī, tikmēr būs atkarīgie. Vienubrīd pavīdējusi ideja tās atstāt darbojamies tikai Rīgā un tikai lielajās viesnīcās. “Azartspēles ir problēma arī Aizkrauklē, tikai atkarīgie līdz mums nonāk reti, jo neatzīst vai nevēlas atzīt savu atkarību kā problēmu. Biežāk pie mums pēc palīdzības vēršas kāds no viņu ģimenes locekļiem vai ģimene jau ir bijusi sociālā dienesta vai bāriņtiesas redzeslokā,” stāsta Zane. “Pēdējo piecu gadu laikā ar azartspēļu atkarību problēmām dienestā nonākuši vien pieci cilvēki.
Praksē ir bijis gadījums, ka vecāki, saņemot pabalstus, visu naudu nospēlē un nespēj bērniem nodrošināt pamatvajadzības. Vai arī vecāki melo par bērnu veselību, lai iegūtu finansiālos līdzekļus, kurus izlieto spēļu zālē. Gribu atgādināt, ka sociālajā dienestā pēc palīdzības var vērsties jebkurš, ne tikai maznodrošinātie un trūcīgie. Mēs sniegsim konsultācijas par problēmu risināšanas iespējām.”
Aicina aizpildīt testu
Azartspēļu atkarīgajiem nepieciešama kompleksa palīdzība, ko var sniegt narkologs, psihoterapeits, psihologs, Minesotas programma, anonīmo pašpalīdzības grupas. Viena no metodēm, kas ierobežo azartspēļu spēlēšanu, ir Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijā rakstīt iesniegumu par neielaišanu spēļu zālē. Šajā jautājumā likumos ir “caurumi”, jo katra iestāde var rīkoties pēc saviem ieskatiem. Tiesa, no 2020. gada 1. janvāra stāsies spēkā nosacījums — ieejot spēļu zālē, vajadzēs uzrādīt personu apliecinošu dokumentu, un spēļu zāles darbinieka pienākums būs klientu pārbaudīt datubāzē. Līdz ar to no jaunā gada e-iesniegumu būs iespēja rakstīt portālā www.latvija.lv.
Ikvienam spēlētājam jāapzinās, ka pataloģiska azartspēļu atkarība ir reāla slimība. Pēc palīdzības nepieciešams vērsties, ja cilvēks ir zaudējis kontroli pār azartspēlēm — ja tās ir pārņēmušas visas cilvēka domas un sāk ietekmēt indivīda veselību, attiecības ar līdzcilvēkiem, materiālo stabilitāti un citas dzīves jomas. “Lai noskaidrotu, vai esat azartspēļu atkarības riska grupā, var aizpildīt testu mājaslapā www.spelesbriviba.lv,” saka Zane Brovacka.
Labs materiāls par atkarību tēmu atrodams youtube.com — žurnālistu Maijas Pohodnevas un Modra Pelša 2009. gadā uzņemtā dokumentālā filma “Apturēt šūpoles”.
Ģimene var būt lielākā motivācija ierobežot savas atkarības, tāpēc, piemēram, Minesotas programmā svarīgs ir ģimenes atbalsts. Ja ir mīļotie cilvēki, kuru dēļ var saņemties, izturēt, tad rezultāts kļūst sasniedzamāks. ◆
