Starp smiekliem un klusumu lūpās Sastinga pasaule, Un viņš Ielūkojās bezdibenī.
Starp smiekliem un klusumu lūpās
Sastinga pasaule,
Un viņš
Ielūkojās bezdibenī.
Brr…
Starp tumsu un gaismu stāvot,
Viņš pamanīja viņu —
Mīlestību.
Saules stari noglāstīja galvu,
Viņš pavērās debesīs
Un ieraudzīja
Eņģeli.
Viņš staroja
Mīlestībā,
Labestībā
Un cerībā.