Lai vietējos iedzīvotājus informētu par pašvaldībā pieņemtajiem lēmumiem, Aizkraukles rajona laikrakstam “Staburags” pagastos un pilsētās ir 16 jaunāko “brāļu un māsu”— dažādi preses izdevumi.
Lai vietējos iedzīvotājus informētu par pašvaldībā pieņemtajiem lēmumiem, Aizkraukles rajona laikrakstam “Staburags” pagastos un pilsētās ir 16 jaunāko “brāļu un māsu”— dažādi preses izdevumi. Katram no tiem ir sava vēsture, veidotāji. Tāpēc pat vismazākajai avīzītei ir atšķirīgs “rokraksts”, un katru tās lasītāji gaida ar lielu nepacietību, jo ziņas par to, kas notiek vietējā pagastā, allaž šķiet svarīgākās. Daudziem izdevumiem “Staburags” bijis kā gādīgs krusttēvs, jo palīdzējis to pirmsākumos. Par to, kā pagastu un pilsētu izdevumi top, “Staburags” uzzināja daudz interesanta.
Pieredzējušākais redaktors
Kopš 1995. gada 8. aprīļa reizi mēnesī, dažkārt arī divreiz, iznāk Aizkraukles pilsētas domes bezmaksas izdevums “Domes Vēstis”. Tā pirmā redaktore bija skolotāja Mirdza Vainovska, bet kopš 2001. gada jūlija avīzes redaktors ir pieredzes bagātais žurnālists Kazimirs Daņiļevičs. Viņš žurnālistikā strādā jau 51 gadu, un šī Daņiļeviča kungam ir devītā avīze, par kuras veidošanu viņš atbild. Izdevumu veido arī korespondente Ināra Gaile un maketētāja Irēna Nagle, to iespiež SIA “Latgales druka” Rēzeknē. Domes kurjeri avīzi iznēsā un ieliek aizkraukliešu pastkastītēs.
— Ja dome avīzes izdošanai varētu atvēlēt vairāk līdzekļu, labāk būtu to veidot divreiz mēnesī, jo informācija ātri noveco. Protams, domes deputātu lēmumi vai saistošie noteikumi aizkraukliešu zināšanai jāpublicē pirmām kārtām. Lai informācijas būtu vairāk, izdevumam varētu būt vairāk lapu, bet tas viss maksā naudu, — saka Daņiļeviča kungs.
Trūkst kritisku materiālu
Daņiļeviča kungs uzskata, ka jebkura avīze — pilsētas, rajona, pašvaldības vai valsts mēroga — nedrīkst būt bez kritiskiem materiāliem. Viņaprāt, aizkrauklieši diezgan kūtri uzdod jautājumus par viņus interesējošajām problēmām gan domes darbiniekiem, gan novada iestāžu vadītājiem. Arī redkolēģijai sūtītās vēstules ir diezgan nenopietnas, anonīmās avīzes veidotāji, protams, neņem vērā.
Avīzi atsvaidzinātu arī karikatūras un humoristiski materiāli, bet vietas trūkuma dēļ no tā visa pagaidām jāatsakās. Trūkst vietas arī fotogrāfijām. Lai gan nelielā apjomā un par simbolisku samaksu, “Domes Vēstīs” var ievietot arī sludinājumus.
Jaunjelgaviešus novēro “Lauvas Skatiens”
Pērnā gada oktobrī pēc ilgāka pārtaukuma atkal izdota Jaunjelgavas pilsētas domes avīze ar oriģinālu nosaukumu “Lauvas Skatiens”. Avīzes pirmais numurs iznācis 1997. gada septembrī, toreiz tās redaktore bijusi skolotāja Ilga Bruņiniece, un jaunjelgavieši pilsētas domes bezmaksas izdevumu saņēmuši divreiz mēnesī.
Tagad Jaunjelgavas domes avīzes redaktore ir Inese Krasovska, redkolēģijā strādā arī Rudīte Lauriņa, Alvis Kreiza, Dace Kuršinska un Egons Grietiņš, bet aktīvas izdevuma autores ir bibliotekāre Inta Kļaviņa un pensionāre Valentīna Dzene. Jaunjelgavieši ar interesi izlasījuši arī Jāņa Ščucka atmiņas par barikādēm.
— “Lauvas Skatienu” ar lielo kopējamo aparātu paši pavairojam 500 eksemplāros. Jaunjelgavieši to var saņemt domē un citās sabiedriskās vietās. Avīzes veidošana ir interesants process, kurā man vēl daudz jāmācās. Lai arī esmu ekonomiste, apkopot jauno informāciju, plānot avīzi, sagatavot rakstiņus un uzklausīt lasītājus man ļoti patīk, tāpēc cenšos strādāt pēc labākās sirdsapziņas, — atzīstas Inese Krasovska.
“Staburags” aptaujāja vairākus jaunjelgaviešus, kā viņi vērtē savas pilsētas avīzi. Pozitīvi! Pensionārei Annas kundzei patīk izlasīt apsveikumus un pateicības par labiem darbiem. “Lai arī labdarība nav skaļi jāreklamē, tomēr pateikt paldies prasa pieklājība. Piemēram, bērnudārza kolektīvs avīzītē pateicās daudziem cilvēkiem, kuri palīdzēja sarūpēt ogu, augļu un dārzeņu krājumus bērnudārza audzēkņu ēdināšanai, skaisti!” uzskata Annas kundze.
Skolniece Ilze avīzītē labprāt lasa visu, kas interesē jaunatni — par aktivitātēm skolā un pilsētas kultūras dzīvē.
Izpērk pāris dienās
Kopš 1997. gada 25. oktobra reizi mēnesī 300 eksemplāros Skrīveru pagastā iznāk avīze “Skrīveru Vārds”, un visu šo laiku tās vienīgā redaktore ir mākslas zinātniece Daina Sarkanbārde. Avīzi iespiež SIA “Krauklītis”, un par 5 santīmiem to pārdod “Preses apvienības” kioskā Skrīveros reizē ar citiem laikrakstiem. Pāris dienu laikā avīzītes vairs nav. Tas nozīmē, ka skrīveriešu interese par to ir liela.
— Avīzei pats svarīgākais ir publicēt pagasta padomes lēmumus, informāciju par sociālā dienesta darbu, konsultācijas lauksaimniekiem, atspoguļot skolas dzīves un kultūras aktivitātes. Laikraksta pēdējā lapā ir apsveikumi dzīves un darba jubilejās, kā arī pārskats par demogrāfisko situāciju pagastā. Avīzei reti raksta pagasta padomes priekšsēdētājs Pēteris Jansons, bet padomes darbinieces Inese Peļņika, Gita Melne, Inta Rinmane un Velta Vigovska labprāt informē par visu, kas padomē notiek, — stāsta redaktore.
“Skrīveru Vārdā” nereti lasāmi arī jauniešu dzejoļi un informācija par skolēnu projektiem, publicēti labāko skolēnu vārdi. Pagastā, kur cilvēki savstarpēji pazīstami, šāda lasāmviela interesē. Savulaik avīze bijusi bezmaksas, bet tad redaktorei licies, ka viņas darbam nav vērtības.
Nākamgad jau 200. numurs
Viena no vecākajām pagastu avīzēm neapšaubāmi ir Kokneses pagasta padomes izdevums “Kokneses Vēstis”, kuru sadarbībā ar individuālo uzņēmumu “Jaunais Vēstnesis” reizi mēnesī iespiež SIA “Latgales druka” Rēzeknē. Avīze iznāk kopš 1994. gada augusta, un nākamgad tai būs jau 200. numurs.
Kopš avīzes pirmsākumiem līdz 2001. gada martam par tās redaktoru strādāja koknesietis Jānis Āboliņš. Savulaik avīze iznāca divreiz mēnesī. Izdevuma cena ir 7 santīmi. Avīzi pārdod visās pagasta tirdzniecības vietās un avīžu kioskā.
Arī pats labprāt raksta
Gandrīz vai katrā avīzē par svarīgāko pagastā informē pats padomes priekšsēdētājs Viesturs Cīrulis, bet maz ir dialogu ar lasītājiem. Diskusijas koknesieši nereti izvērš “Staburagā”, tikpat labi to varētu darīt arī sava pagasta izdevumā. Interesanti ir nelielie redaktores Valdas Leitānes ievadrakstiņi, kuros viņa cenšas apkopot galvenos mēneša notikumus. Raksta pedagogi, mediķi, skolēni…
Sirds darbs
Bebru pagasta padomes avīze “Spiets” iznāk kopš 1997. gada augusta, un tās redaktore visus šos gadus ir Voldemāra Jākobsona muzeja vadītāja Sarmīte Rode. Avīzi reizi mēnesī iespiež SIA “Tipogrāfija Ogre”.
Sarmītes kundze saka: — Avīze — tas ir mans sirds darbs, es to veiktu arī bez samaksas. Avīze top apmēram divu nedēļu laikā, rakstot galvenokārt nakts stundās. No pagājušā gada avīzēm lasītāji izteikuši atzinību par Jāņu numuru jūnijā — biju aptaujājusi un uzrakstījusi par Bebros dzīvojošajiem Jāņiem, kuri savā saimniecībā audzē zirgus.
Jūlija numurā rubriku “Manas dzīves gaitas Bebros” veltīju Annas dienai. Tikos ar vairākām pagastā dzīvojošajām Annām, meklēju kopīgo un atšķirīgo viņu raksturos. Mani visvairāk uzmundrina intervijas ar dzīvesgudriem un gaišiem cilvēkiem. Šķiet, daļiņu sava optimisma un stiprās gribas tikšanās reizēs viņi atdod man.
Patīk rakstīt ievadrakstus, tie ir kā ikmēneša saruna ar lasītāju. Esmu pateicīga pagasta padomei par man doto iespēju avīzīti veidot.
Neiztikt bez “Rūgtā medus”
“Spiets” citu izdevumu vidū izceļas ar to, ka tajā daudz vietas atvēlēts kultūrai, izglītībai un sarunām ar vietējiem cilvēkiem. Avīzē ir arī diezgan daudz fotoattēlu, par dzīves negācijām Sarmītes kundze raksta rubrikā “Rūgtais medus”.
Par avīzi bebrēnieši maksā 10 santīmu, bet pagasta padomes priekšsēdētāja Ruta Borislava kādā no padomes sēdēm grib ierosināt “Spietu” veidot kā bezmaksas izdevumu, jo ieņēmumu, avīzi pārdodot, ir maz. Nepārdotos eksemplārus pirms jauna numura iznākšanas cilvēki pagasta padomē var paņemt bez maksas.
Ar kultūras dvesmu
Klintaines pagasta bezmaksas laikraksts “Klintaine” iznāk kopš 1994. gada 13. augusta, tā pirmā redaktore līdz 2001. gada aprīlim bija Rēzija Daģe, tagad par izdevumu atbild Gunta Lazda. Izdevumu datorsalikumā veido Aldis Lazda, bet iespiež SIA “Tipogrāfija Ogre”.
“Klintainē” ir daudz kultūras aktivitāšu, jau pirmajā lappusītē bieži ir gaumīgi noformēti apsveikumi ar aizkustinošām dzejas rindām. Februāra numurā interesantas ir Elzas Gelstartes atmiņas par Sibīrijā pavadītajiem gadiem. Klintaines izdevumā nereti lasāmi arī lasītāju viedokļi.
Nupat tapušas “Neretas Vēstis”
2002. gada janvārī iznācis pirmais Neretas pagasta padomes izdevuma “Neretas Vēstis” numurs. Tas ir padomes informatīvais biļetens un iznāks reizi mēnesī 300 eksemplāros, izdevumu veido pagasta padomes sekretāre Sandra Rusiņa.
— “Neretas Vēstīs” publicēsim padomes lēmumus, skolas, kultūras dzīves un zemnieku aktivitātes. Lieldienām rakstu apsolījis luterāņu mācītājs Aldis Pavlovičs. Veidojot šo informatīvo biļetenu, esam iecerējuši nojaukt barjeru starp pagasta iedzīvotājiem un pašvaldību. Par viņiem interesējošajiem jautājumiem aicinu rakstīt arī pagasta iedzīvotājus, — saka Sandra Rusiņa.
Neretiešiem jaunais izdevums patīk. Kā saka pensionētais ārsts Atis Blumbergs — cilvēks no maizes vien nedzīvo, un jaunu ziņu, īpaši labo, nekad nevar būt par daudz!
Izdevumus veido priekšsēdētāji
Aiviekstē, Vallē un Kurmenē vietējo informatīvo biļetenu veido paši padomes priekšsēdētāji. Vizmas Mūrnieces “Aiviekstes Dzīve” iznāk reizi ceturksnī. Arvīds Zvirbulis lielās aizņemtības dēļ šogad “Valles Vēstis” vēl nav paspējis sagatavot, lai arī vallieši tās ļoti gaida, bet Zita Smiļģe saviem kurmeniešiem “Re, kā Kurmenē!” neliek gaidīt — viņi informāciju saņem regulāri katru mēnesi.
Secē, Daudzesē, Pilskalnē, Zalvē un Ērberģē informatīvos biļetenus izdod, pavairo un lasītājiem nogādā padomes darbinieki.
