Pirmdienas rītā Aizkraukles pastā cerēju nopirkt sestdienas “Staburagu”. Tā kā pastā bija rinda, vispirms piegāju pie letes paskatīties, vai avīze ir.
Pirmdienas rītā Aizkraukles pastā cerēju nopirkt sestdienas “Staburagu”. Tā kā pastā bija rinda, vispirms piegāju pie letes paskatīties, vai avīze ir. Diemžēl uz letes bija tikai ceturtdienas “Staburags” un citi izdevumi, sestdienas “Staburaga” numura nebija. Nobēdājies, ka jāiztiek bez iecienītās avīzes, iestājos rindā, jo atcerējos, ka jānosūta vēstule. Kad pienāca mana kārta, aiz darbinieces muguras plauktā pamanīju krāsainu “Staburagu” — jaunāko sestdienas izdevumu.
Nesaprotu, kādēļ uz letes izliek vecu avīzi, bet jaunāko numuru slēpj aiz muguras, kur to uzreiz nevar ieraudzīt? Ja nebūtu jāsūta vēstule, jaunāko “Staburagu” nemaz neieraudzītu.
