Notiekot ceļu satiksmes nelaimes gadījumam, tajā iesaistītie parasti ziņo policijai. Taču nu jau gandrīz gadu Latvijas likumdošana vismaz divās situācijās atļauj policiju uz avārijas vietu nesaukt.
Notiekot ceļu satiksmes nelaimes gadījumam, tajā iesaistītie parasti ziņo policijai. Taču nu jau gandrīz gadu Latvijas likumdošana vismaz divās situācijās atļauj policiju uz avārijas vietu nesaukt.
Agrāk policija bija jāsauc obligāti, vienalga, vai automašīna “samīcīta” neatgriezeniski vai arī tikai nedaudz iebuktēta. Ceļu satiksmes nelaimes gadījuma vietas atstāšana bija kvalificējama kā pārkāpums, un autovadītājam pienācās bargs sods. Bet nu likumā noteiktas situācijas, kurās Ceļu policiju uz avārijas vietu var nesaukt.
Notikušo fiksē paši
— Noteikumi paredz, ka, ja avārijā bojāta tikai paša automašīna, nav cietis neviens cilvēks un nav radīti materiālie zaudējumi trešajai personai, braucējs policijai par avāriju drīkst neziņot, — skaidro Aizkraukles Ceļu policijas priekšnieka vietnieks Aigars Sprudzāns. — Arī tad, ja bojātas divas automašīnas un nav cietušo, pēc Ceļu satiksmes noteikumu 51. punkta, policiju var nesaukt. Šis noteikumu punkts paredz, ka, ja negadījumā nav cietuši cilvēki un transporta līdzekļiem nav radušies bojājumi, kuru dēļ tie nevar vai tiem aizliegts braukt, abi autovadītāji avārijas apstākļus fiksē paši un aizpilda saskaņoto paziņojumu, policiju neizsaucot. Saskaņotais paziņojums pēc tam jānogādā apdrošinātājiem.
Pirms gada, kad stājās spēkā noteikumi par saskaņoto paziņojumu, par avāriju tomēr bija jāpaziņo arī policijai, kaut inspektoriem uz notikuma vietu nebija jābrauc. Nu pietiek tikai ar paziņojuma izpildīšanu un nogādāšanu apdrošinātājiem.
— Protams, ja avārijā iesaistītās puses nespēj vienoties vai iesaistītas vairāk puses, jāsauc policija, — teic Aigars Sprudzāns. — Esam gan pārliecinājušies, ka policiju izsauc arī uz sīkiem ceļu satiksmes nelaimes gadījumiem, kuros varēja iztikt bez mums, izpildot saskaņoto paziņojumu. Acīmredzot autovadītāji par to nav informēti.
Visā Eiropā vienots
Apdrošināšanas akciju sabiedrības “Balta” filiālē “Staburags” noskaidroja, ka saskaņotais paziņojums ir visā Eiropā vienota parauga veidlapa, kuru izpilda abas ceļu satiksmes nelaimes gadījumā iesaistītās puses. Veidlapas bez maksas izsniedz, apdrošinot transportlīdzekli. Saskaņotā paziņojuma veidlapām jābūt visur, kur var veikt apdrošināšanu.
Arī apdrošināšanas sabiedrības “BTA” Aizkraukles filiāles vadītājs Jānis Avotiņš pastāstīja, ka saskaņotā paziņojuma veidlapu ikviens autovadītājs var saņemt bez maksas.
— Pirms gada, kad tikko ieviesa saskaņoto paziņojumu, par veidlapām bija jāmaksā, bet tad izlēma, ka tās dos bez maksas, — stāsta Jānis Avotiņš. — Taču cilvēki maz zina par šiem paziņojumiem un uzskata, ka ērtāk izsaukt policiju.
Iespējams, policiju uz sīkiem ceļu satiksmes nelaimes gadījumiem joprojām sauc, jo saskaņotais paziņojums jāizpilda ļoti rūpīgi. Tajā sīki jānorāda avārijas apstākļi, vainīgie. Uztraukumā ne vienmēr izdodas ierakstīt pareizi, kaut veidlapā doti paskaidrojumi.
— Uz ceļa avārijā iesaistītās puses vienojas, kurš vainīgs, kā notika avārija, visu ierakstot paziņojumā. Bet pēc tam vainīgais pārdomā, ka vainīgs patiesībā nav. Bet ko vairs labot, pats taču saskaņotajā paziņojumā savu vainu atzina. Tādēļ daudzi tomēr sauc policiju, lai tā konstatē vainīgo, — tā Jānis Avotiņš.
Lētāk un bez sodiem
Saskaņotais paziņojums ne tikai palīdz taupīt laiku un atvieglo ceļu satiksmes nelaimes gadījuma noformēšanu, bet arī pasargā braucējus no sodiem. Izsaucot uz avāriju Ceļu policiju, vainīgajam draud administratīvais sods par ceļu satiksmes nelaimes gadījuma izraisīšanu. Iespējami arī soda punkti.
Tiesa, saskaņotais paziņojums ļauj īstenot arī negodīgas darbības. Policija, pēc kāda garāmbraucēja zvana ierodoties avārijas vietā, konstatēja, ka braucēji ir alkohola reibumā. Tā kā viņi bija savstarpēji vienojušies izpildīt saskaņoto paziņojumu, likumsargi par alkohola lietošanu tā arī neuzzinātu, un braucēji tiktu cauri nesodīti.
