Vakar lielākā daļa Aizkraukles rajona ceļu līdzinājās slidotavām. Visvairāk slideno ceļu dēļ cieta autotransporta uzņēmums, jo bija ievērojami apgrūtināta autobusu satiksme.
Vakar lielākā daļa Aizkraukles rajona ceļu līdzinājās slidotavām. Visvairāk slideno ceļu dēļ cieta autotransporta uzņēmums, jo bija ievērojami apgrūtināta autobusu satiksme.
— Strādājam jau no sešiem rītā, bet slideno ceļu dēļ autobusi nevar izbraukt maršrutus, — saka Aizkraukles autobusu stacijas priekšniece Valentīna Cirmeniece. — Ceļi kā spogulis, uz kuriem nav ne saujiņas smilšu.
Trešdienas rītā mūsu darbinieki zvanīja ceļu kopējiem, kuri atbildēja, ka pirmajā vietā ir 1. un 2. šķiras ceļi. Tikai pēc tam pārējie. Bet vai autobusi brauc tikai pa Rīgas—Daugavpils šoseju? Vai tad vietējiem ceļu kopējiem nebūtu jārūpējas arī par pārējiem rajona ceļiem?
Atrunājas, ka jākaisa straujākie līkumi, kāpumi un kritumi. Šajā situācijā līkumu un kalnu kaisīšana nepalīdz. Tiklīdz autobuss pirms pieturas sāk bremzēt, sākas slīdēšana, kuru bieži vien nevar apturēt. Trešdienas rītā autobusi neveica maršrutus Bebru, Mentas, Iršu un Valles apkaimē. Autobuss nenokļuva arī Siguldā. Bija vietas, kur autobusi ieslīdēja grāvī. Labi, ka nav cietušo.
Tiklīdz kaut kas atgadās, vaino autotransporta uzņēmumu, bet ne vienmēr esam vainīgi.
Šorīt radās domstarpības ar kādu kundzi, kuru autobusa vadītājs neizlaida ceļa galā, bet veda līdz pieturai. Ir tik slidens, ka ceļmalā nemaz normāli apstāties nevar. Kundze uz nomales vēl paslīdētu un nokristu, pieturā tomēr drošāk.
Šāda situācija atkārtojas gadu no gada. Tiklīdz ir atkala, ceļu kopēji tai nav gatavi un aizbildinās, ka jākopj Rīgas—Daugavpils šoseja. Trešdienas rītā nevarēja redzēt, ka šoseja būtu kaisīta ar smiltīm. Ceļu kopējiem taču ir vairākas kaisāmās mašīnas, nevis viena, kura domāta tikai lielceļam.
Latvijas autoceļu direkcijas Aizkraukles nodaļas priekšnieks Ludvigs Šteinbergs “Staburagam” skaidro katram redzamo — trešdienas rītā lija lietus, kurš tūlīt piesala.
— Ceļu kopēji strādā jau no pusnakts, — saka Šteinberga kungs. — Prioritāte ir Rīgas—Daugavpils šoseja. Arī uz tās veidojās apledojums. Iespējams, vajadzēja jau no rīta norīkot uz ceļiem apledojumā veidot rievas. To mēģināja darīt tikai pēcpusdienā. Es nevaru dot rīkojumu kaisīt ceļus visā to garumā katru dienu. Tad ceļu kopšanai paredzētos līdzekļus iztērēsim nedēļas laikā. Tik plašiem darbiem nepietiktu arī tehnikas. Autovadītājiem nāksies braukt uzmanīgāk.
Arī Aizkraukles ceļu rajona direktors Māris Sauka apstiprināja, ka šādās reizēs pietrūkst tehnikas un cilvēku, lai sagatavotu ceļus laikus. Uzņēmumam nav iespēju turēt rezerves tehniku un cilvēkus, kurus izmantotu pāris reižu gadā.
No amatpersonu paskaidrojumiem vieglāk nekļūst. Vairāk līdzētu smiltis uz slidenajiem ceļiem, taču tad vajadzīgs krietni lielāks finansējums ceļu kopšanai, bet tas jau ir valdības kompetencē.