Aizkraukles novada jaunākā un lielākā bērnudārza “Auseklītis” bērni un darbinieki aizvadītajā nedēļā svinēja 15 gadu jubileju.
Aizkraukles novada jaunākā un lielākā bērnudārza “Auseklītis” bērni un darbinieki aizvadītajā nedēļā svinēja 15 gadu jubileju.
Jubilejas svinības pagājušās nedēļas vidū ieskandināja bērnudārza audzēkņi. Viņi dzimšanas dienu svinēja kopā ar Teletūbiju, kurš ciemkukulim katram bērnam bija atnesis pa saldējumam. Savukārt piektdienas pievakarē bērnudārza zālē pulcējās darbinieki un viesi. Sveču gaismā atcerējās “dārziņa” pirmsākumus, audzinātājām, auklītēm un tehniskām darbiniecēm, kuras te nostrādājušas vairāk nekā desmit gadu, pasniedza Atzinības rakstu un naudas balvas, sveica arī ikvienu “dārziņa” darbinieci.
Bērnudārza vadītāja Inta Darbiņa, kura šajā amatā ir kopš “dārziņa” uzcelšanas, atcerējās, cik pūļu veltīts, lai tas būtu apdzīvojams. “Staburags” toreiz — 1989. gada augustā — rakstīja: “Bērnudārzs “Auseklītis” pilsētas vēsturē paliks kā pirmais sabiedrības izcīnītais objekts. Ar Latvijas Tautas frontes Stučkas nodaļas aktīvistu atbalstu izdevās panākt, ka šo “dārziņu” celtnieki nenodeva ekspluatācijā pusgatavu, pa roku galam uzbūvētu.”
Darbiņas kundze saka: “Sāku strādāt 1988. gadā, kad te vēl bija tikai jaunbūve. Vērojot notiekošo, nespēju pieņemt celtnieku haltūrēšanu, visiem spēkiem cīnījos, lai viss būtu, kā nākas.” Kopā ar Intu Darbiņu bija arī toreizējā bērnudārzu inspektore Vera Indersone, kura vēlāk kļuva par bērnudārza “krustmāti”. Kopā ar vadītāju no pirmajām dienām strādā arī bērnudārza darbinieces Iveta Medne, Ligita Muižniece, Diāna Špariņa, Jolanta Bērziņa, Irēna Bizņa, Elita Tipaine un Aija Aleksejeva.
Ivetai Mednei jautāju, kā viņa nokļuva “Auseklītī”: “Esmu vēstures skolotāja, strādāju Jaunkalsnavā. Vairākus gadus biju pavadījusi mājās, audzinot bērnus. 1988. gadā mani klasesbiedrene Inta uzaicināja strādāt “Auseklītī”. Kamēr ritēja pēdējie būvdarbi, gādāju bērnudārzam nepieciešamo — inventāru, veļu, virtuves piederumus, rotaļlietas un visu citu. Kad sāku strādāt “Auseklīti”, turp vedu arī savu meitu. Nu jau viņa ir studente.”
Vai nav apnicis tik ilgu laiku aizvadīt vienā darbavietā? “To man daudzi jautā. Taču tā laikam ir mana sūtība. Mazie bērni man patīk labāk, jo sniedz neizsakāmi daudz mīļuma,” saka Mednes kundze.
15 gadu laikā mainījies arī bērnudārzs. Te mazuli ne tikai vienkārši aprūpē no astoņiem rītā līdz pieciem pēcpusdienā, sniedzot standarta zināšanas noteikta vecuma bērniem. Mazajiem papildus piedāvā dažādus pulciņus — angļu valodas, zīmēšanas, tautas un sarīkojuma deju, sporta nodarbības zēniem. Mainījusies arī pati ēka. Drūmie garie gaiteņi ar darbinieču izdomu un talantu pārvērsti gaišos, ieejas bērnudārzā iezīmē krāsainas kāpnes, mūsdienīgi atjaunota ēkas fasāde, demontētas masīvās āra nojumes.
***
Fakts.
Sākotnēji bērnudārzā bija paredzēts 250 vietu pilsētas bērniem un vēl 30 — darbinieku mazuļiem. Pašlaik tajā darbojas desmit grupu, kurās aprūpē 158 bērnus, strādā 54 darbinieki.
