Laikam nav tāda makšķernieka, kurš kaut reizi nebūtu noķēris asari — vienu no visbiežāk sastopamajām zivīm. Augusta nogali un septembra sākumu uzskata par labāko laiku asaru makšķerēšanai.
Asarus var ķert visu gadu, vien jāatceras daži ierobežojumi — iekšējos ūdeņos ķertos asarus var paturēt 5 kilogramu, bet jūras piekrastē ķertos — 10 kilogramu kopsvarā. Vienīgi jūras piekrastē ķertajiem ir vēl izmēra ierobežojums — nedrīkst paturēt par 17 cm īsāku asari.
Asari var vilkt ar jebkuru makšķeri — spiningu, grunteni, mušiņmakšķeri, ziemas makšķerīti vai pludiņmakšķeri. Makšķerējot var izmantot visdažādākās ēsmas — sliekas, mušu kāpurus, motiļus, dažādus vēžveidīgos, kūniņas, ēsmas zivtiņas.
Ķerot ar spiningu, var izmantot rotiņus, šūpiņus, voblerus, gumijas, porolona un daudzus citus mānekļus.
Noķert asari var gan dziļumā, gan seklumā, gan vidusūdenī, gan atklātās vai aizaugušās vietās. Asarus bieži vien var atrast, vērojot ūdens virsmu — vietās, kur medī asaru bars, mazās zivtiņas burtiski izlec no ūdens.
No pavasara līdz ziemai asaru ķeršanai parasti izmanto pludiņmakšķeri, spiningu vai grunteni. Ja ķer jūras piekrastē laivā, tad noderēs ziemas makšķerīte vai spinings. Rezultāti ar pludiņmakšķeri vai grunteni parasti būs labāki, bet ķert ar spiningu ir interesantāk. Ēsmai parasti izvēlas sliekas vai kādu mazu zivtiņu. Savukārt spiningotāji izmanto mazus rotiņus. To krāsa atkarīga no ūdenstilpes un diennakts laika.
Ir vēl kāda interesanta asaru makšķerēšanas metode. Kā makšķerkātu izmanto spiningu. Auklas galā piesien svariņu, tāpat kā gruntenei. Virs svariņa piesien divas pavadiņas ar parastu neliela izmēra āķi. Viena pavadiņa ir gandrīz virs paša svariņa, otra nedaudz augstāk. Uz āķa sprauž sliekas. Ēsmu iemet pēc iespējas tālāk no laivas un pagaida, līdz tā sasniedz grunti. Tad pievelk brīvo auklu un nedaudz nogaida. Pietin vēl tuvāk — divus, trīs apgriezienus — un atkal nogaida, tad atkal patin, atkal nogaida, līdz seko cope… Šāda darbošanās parasti ir rezultatīva, un copēt var ne tikai asarus, bet arī zandartus.
