Salīdzinājumā ar kolēģiem es pie jums, cienījamie lasītāji, ar kādu vakaru sarunu vai dzīvesstāstu vēršos retāk. Pēc publikācijām, satiekot kādu paziņu, man jautā: tas ir patiess vai izdomāts stāsts? Viss, kas uzrakstīts, tiešām ir noticis.
Vasarā vienā no laikraksta numuriem bija raksts par kādu vientuļu, nelaimīgu un dzīves neapmierinātu sievieti. Nākamajā dienā redakcijai piezvanīja kāds kungs un gribēja ar šo sievieti sazināties. Arī viņš esot palicis viens — varbūt mūža novakari abi varētu pavadīt kopā. Diemžēl kundzes personību un adresi atklāt nedrīkstēju.
Manuprāt, ja raksts spējis uzrunāt lasītāju, tas ir padarītā augstākais novērtējums, īpaši, ja izraisītās emocijas ir pozitīvas. Gribētos, lai tā ir vienmēr.
