Augstākais profesionālās izglītības apliecinājums, ko amatnieks var iegūt Latvijā, ir Latvijas Amatniecības kameras izdots meistara diploms, kuru atzīst lielākajā daļā Eiropas valstu.
Augstākais profesionālās izglītības apliecinājums, ko amatnieks var iegūt Latvijā, ir Latvijas Amatniecības kameras izdots meistara diploms, kuru atzīst lielākajā daļā Eiropas valstu. Meistara diploms apliecina, ka cilvēks savā nozarē sasniedzis augstāko kvalifikāciju un ir tiesīgs šajā arodā mācīt arī citus. Latvijā pašlaik darbojas 49 amatnieku profesionālās biedrības. Arī Aizkraukles rajonā ir cilvēki, kuri tajās reģistrējušies. Daudz ir tādu, kuri ieguvuši meistara diplomu. Katram ir savs dzīvesstāsts un iemesls, kāpēc viņš nolēmis sasniegt meistarības augstāko pakāpi.
Mazliet vēstures
Latvijas teritorijā pirmās amatnieku organizācijas sāk veidoties 14. gadsimtā. 19. gadsimta otrajā pusē strauji attīstās rūpniecība, un amatnieku organizācijas pārveidojas. Mūsdienīga amatniecības kamera nodibināta 1935. gadā, taču 1940. gadā okupācijas vara pārtrauc Latvijas Amatniecības kameras darbību.
1988. gadā Latvijas Kultūras fonda paspārnē izveidojas Latvijas amatnieku brālība, bet 1993. gadā atjauno Amatniecības kameru, Latvijas amatnieku profesionālo un teritoriālo biedrību apvienību. Tā izveidota, lai pārstāvētu amatnieku profesionālās un sociālās intereses, veicinātu amatniecības attīstību, saglabātu Latvijas amatniecības tradīcijas un nodrošinātu augstu profesionālo līmeni.
Pārstāv 11 profesiju
Pēc Latvijas Amatniecības kameras atjaunošanas amatniekiem no jauna radusies iespēja kārtot kvalifikācijas eksāmenus, lai apliecinātu savas prasmes un zināšanas.
Pēc Latvijas Amatniecības kameras datiem, Aizkraukles rajonā ir 20 zeļļu un 18 meistaru, kas pārstāv 11 profesiju: dāmu drēbnieks, frizieris, ādas izstrādājumu izgatavotājs, galdnieks, skārdnieks, jumiķis, atslēdznieks, ēku krāsotājs, plāksnīšu licējs, iespieddarbu salicējs, audēja.
