Vietalvas pagasta sieviešu vokālais ansamblis “Zīle” 35 gadu jubileju svinēja ar koncertu “Dziesma dvēselei” Pļaviņu novada kultūras centrā. Tajā piedalījās arī citu novadu ansambļi, ar kuriem vietalvietēm izveidojusies laba sadarbība.
Kopā ar draugiem
Sieviešu vokālais ansamblis “Zīle” Vietalvas pagastā izveidots 1981. gadā, un liela loma tam bijusi toreizējai tautas nama vadītājai Olgai Kupčai un ciema padomes priekšsēdētājam Marģerim Balodim. Kolektīva pirmā vadītāja bija Alla Zaharovska, vēlāk šo pienākumu veica Elita Freimane, Tatjana Ērgle un visilgāk, 26 gadus, Marita Vaivode. Tagad to dara Gints Tomsons.
Gatavojoties jubilejai, saskaitīts, ka šajos gados kolektīvā dažādu laika posmu dziedājušas vairāk nekā 40 dziedātāju. Savukārt viena no viņām, Spodra Magone, savu uzticību dziesmai saglabājusi visus 35 gadus. Ar sirsnību dziedātājas atminas arī nu jau aizsaulē aizgājušo ilggadējo pagasta kultūras darba organizatori Zigrīdu Pavloviču, kura ansamblim allaž bijusi līdzās.
Visus šos gadus vietalvieši savu “Zīli” auklējuši kā dārgumu, kas aug līdz ar ozola spēku. Līdz dižkoka augumam un stiprumam tai gan vēl tālu, tāpēc apsveicēji kolektīvam vēlēja vēl daudz radošu gadu. Jubilejas koncertu ar savu sniegumu kuplināja arī Vietalvas pagasta līnijdeju grupa “Smaidas”, Sausnējas senioru ansamblis “Pīlādzītis”, Aiviekstes senioru ansamblis “Ābeļziedi”, Seces sieviešu vokālais ansamblis “Magnolija”, Kalsnavas vīru ansamblis, Aizkraukles sieviešu vokālais ansamblis “Spīdala” un vīru vokālais ansamblis, sveicieniem vēlāk pievienojās arī Klintaines sieviešu vokālais ansamblis “Dzirnas”, kurš tajā dienā piedalījās skatē.
Sagaida ar kotletēm
Cik šie gadi kolektīvā bijuši bagāti, zina katra no dalībniecēm un vadītājām. Maritai Vaivodei atmiņu pūrs kopā ar “Zīli” ir gana liels, un viņa atzīst, ka spilgtu brīžu bijis pietiekami.
— Savulaik bija skaista tradīcija, ka svētkos gājām apdziedāt un sveikt Vietalvas pagasta Jāņus. Katrā mājā mūs uzņēma sirsnīgi, un dažs allaž ar kaut ko iepriecināja. Viens saimnieks katru gadu mums sagādāja saldējumu, citā vienmēr sagaidīja ar tikko ceptām kotletēm, vēl kādā pasniedza zemenes. Pēc siera, pīrādziņiem un lielās dziedāšanas tas bija kaut kas fantastisks. Jutāmies gaidīti, un tas nekas, ka pašu mājā svinēt un dziedāt vairs nebija spēka. Piedalījāmies dažādu pilsētu svētkos, dziedājām baznīcās, un tie bija emocionāli brīži. Garīgo dziesmu repertuārs mums allaž bijis tuvs. Nereti koncertos vietalvietēm pievienojās arī citi manis vadītie kolektīvi. Īpaša draudzība “Zīlei” izveidojās ar Kalsnavas vīru vokālo ansambli, ar ko strādāju ilgus gadus. Koncerts kopā ar citiem kolektīvam dod lielu pieredzi, — stāsta Marita Vaivode.
Viņa atzīst, ka visus šos gadus katru nedēļu doties uz mēģinājumiem no Pļaviņām uz Vietalvu nav bijis viegli. Automašīnā allaž bijusi līdzi lāpsta vai smilšu maisiņš, ja nu ziemā gadās ķibele uz ceļa. Tomēr šajos gados nav bijis neviena negadījuma!
Jāturpina strādāt
Vienu no jautrajiem atgadījumiem Marita atceras priekšnesumu Koknesē, kad vajadzēja dziedāt gan baznīcā, gan pagasta centrā, un katrā no vietām bija paredzēts cits tērps. Dažas dalībnieces bija to piemirsušas, un uz vietas vajadzēja meklēt, ko piemērotu vilkt mugurā un kājās koncertā baznīcā. Svarīgi bija sapost dziedātājas, kuras dziedāja publikai, tāpēc pašai Maritai nekas cits neatlika, kā vilkt sporta apavus pie svinīgā tērpa. Labi vēl, ka viņa sintezatoru spēlējusi maliņā.
Kad Marita tomēr nolēma pārtraukt darbu Vietalvā, rīkojuši atvadu balli, iepazīstinot jauno vadītāju Gintu Tomsonu ar kolektīva gadu gaitā paveikto un tradīcijām.
Gints Tomsons atzīst — svarīgākais ir, ka ansamblis spējis pastāvēt jau 35 gadus, turpina darboties un spēj sagādāt prieku gan pašiem, gan citiem. Viņam svarīgi ir dot tā attīstībā ko jaunu, tā ka arvien aktuāla ir repertuāra izvēle. Tās joprojām ir Raimonda Paula un citu pazīstamu komponistu dziesmas, tautasdziesmas. Ansamblis dziedājis arī sava vadītāja komponētās dziesmas.
— Manuprāt, ansambļa trumpis ir “sava seja”. Dažas dziesmas dziedam tikai mēs, un tās skan ļoti labi, neraugoties uz skaitliski mazo sastāvu. Līdz šim kā mūziķis nebiju saskāries ar sieviešu kolektīva vadīšanu, tāpēc sākotnēji bija jāatklāj arī sadarbības valoda. Pagaidām ārpus Vietalvas maz esam koncertējuši, bet gandarījuma izjūta par mūsu darbošanos ir. Veidojas laba abpusējā sapratne, tā ka jāturpina iesāktais, saglabājot pozitīvo pieredzi un apgūstot jaunu, — saka Gints Tomsons.
Pēc jubilejas koncerta viņš pateicās visiem par sirsnību un draudzīgumu, ko “Zīle” todien saņēma. Tas bija ļoti aizkustinošs brīdis.
