Vasara līdz šim nav Latviju lutinājusi ar svelmainu karstumu, tā vietā, laukā esot daudz biežāk nekā citus gadus jālieto lietussargs. Meteorologi vietām fiksējuši rekordcienīgu nokrišņu daudzumu mēneša laikā, un tas, piemēram, Vidzemes pusē ir 100 litru uz vienu kvadrātmetru. Tas ir par 40% vairāk par klimatisko normu. “Staburags” jautāja lauksaimniekiem, kā šie laikapstākļi ietekmē augu attīstību un kā klājas lopkopjiem.
Zemniekam jāprot pielāgoties
Vita Kanopa no zemnieku saimniecības “Gundegas” Neretas novadā nodarbojas ar piena lopkopību. Par mitro un vēso vasaru viņa nebūt nav apbēdināta un saka — jāpielāgojas. Tāpat kā zemnieks spiests piemērot savu darbību jauniem Ministru kabineta noteikumiem, tā jāprot pielāgoties arī mainīgajiem laika apstākļiem. Saimniecība sagatavojusi daļu no nepieciešamā skābbarības daudzuma un tagad pļavas nodevusi govju rīcībā. Nākamā siena sagatavošana tagad plānota vasaras nogalē, pirms septembra. Šogad papildu stimulu darbam saimniecībā devusi gan iegādātā jaunā tehnika, gan piena cenas pieaugums par 4 centiem litrā.
Slimības aiznaudušās
Aivars Jermušs, Skrīveru Zemkopības zinātniskā institūta pētnieks, teic, ka vēsais laiks augiem samazinājis veģetācijas ātrumu un, piemēram, vairākiem graudaugiem graudu attīstība kavējas par nedēļu līdz desmit dienām. Kā katrai darbībai ir gan negatīvā puse, gan ieguvums. Ne pārāk karstās vasaras dēļ sēklas, tajā skaitā graudi, nobriest lēnām, pamatīgāk. Aivars Jermušs to salīdzina ar cilvēku, kurš, darot darbu lēnām, rūpīgāk, iegūst labāku rezultātu, savukārt graudi — labāku sastāvu. Līdzīgu vērtējumu šiem laika apstākļiem izteikuši arī tie zemnieki, kuri sējuši pupas. Pākstis nobriest lēnām un veidojas pilnīgākas.
Vēsāka vasara ne mazāk iepriecina zemniekus augu slimību izplatības jomā. Augstākā temperatūrā pašreizējā mitruma daudzumā dažādas puves un citas siltumu un mitrumu mīlošas slimības, kuru ierosinātājas ir dažādas sēnītes, būtu jau pamatīgi izpletušās. Cik zināms, arī lopkopji ne pārāk sapīkuši par vasarai mazāk raksturīgo laiku. Sienu paspējuši izžāvēt, savākt, kā arī skābsiena ruļļi pirmajā pļāvumā jau sagatavoti. Nedaudz kaitinošs šis laiks ir graudkopjiem, kuriem jāievēro konkrēti miglošanas laiki. Arī Skrīveru Zemkopības zinātniskajā institūtā lauku apstrādē rūpīgi jāseko līdzi meteorologu prognozēm, ķerot katru mirkli starp lietusgāzēm un nogaidot, kad sējumi ir pietiekami apžuvuši.
Kartupeļus audzēs mazāk
Par kartupeļu ražu — jau novākto un gaidāmo — Juris Sils, zemnieks no Kurmenes pagasta saimniecības “Sili”, saka — agrie novākti, ar vēlajiem problēmu, vismaz pagaidām, nav.
Lietus līdz šim nav bijis traucēklis, un nepieciešamības gadījumā nav problēmu uzbraukt uz lauka ar traktoru. Kartupeļu audzēšanai šis, iespējams, ir pēdējais gads, kad tos audzē lielākā platībā. Līdz ar izmaiņām saimniecībā viņa rīcībā nonākuši vēl papildu 200 hektāru zemes, un to, kā arī lielu daļu pašreizējā kartupeļu lauka pielāgos graudkopībai. Kartupeļus atstāšot vien tik, lai apgādātu pastāvīgos klientus, kuri “Silu” produkciju pērk gadu no gada. Iemesls šādam lēmumam ir arī konstanti sarūkošais pieprasījums pēc agrāk tik ierastā kartupeļa. Acīmredzot mainās iedzīvotāju pirkšanas paradumi, tirgus vietas, kur savu produkciju pārsvarā realizē arī kurmenieši, pamazām nomainījuši lielveikali. ◆
