Naturalizācijas pārvalde šajās dienās svin jubileju.
Naturalizācijas pārvalde šajās dienās svin jubileju.
Pirms 85 gadiem, 1919. gada 23. augustā, jaundibinātā Latvijas Republika pieņēma “Likumu par pavalstniecību”, kurš ir pamatā arī šodienas Latvijas Pilsonības likumam. Šis likums pieņemts 1994. gada 22. jūlijā, kad sākās naturalizācijas process.
Kā norisinājusies naturalizācija Aizkraukles rajonā?
Informē Naturalizācijas pārvaldes Aizkraukles filiāles vadītājs Gundars Svenčs:
— Naturalizācijas pārvaldes (NP) Aizkraukles filiāli vadu vairāk nekā piecus gadus. Lai atvieglotu iespēju iegūt Latvijas pilsonību, kopš 2003. gada Aizkrauklē nepilsoņiem organizējam latviešu valodas kursus. Arvien vairāk nepilsoņu apzinās savu saikni ar Latviju un saista ar to savu un bērnu nākotni. Tas liecina, ka audzis pilsonības prestižs. NP Aizkraukles filiālei, koordinējot integrācijas procesus, izveidojusies konstruktīva un laba sadarbība ar daudzām valsts, pašvaldību un izglītības iestādēm — Aizkraukles novada domi, Aizkraukles rajona padomi, Nevalstisko organizāciju centru, Aizkraukles novada ģimnāziju un citām institūcijām.
Pēc Naturalizācijas pārvaldes datiem, patlaban Latvijā ir 1 805 156 pilsoņi. Viņi pilsonību ieguvuši gan mantojumā, gan apzinātas izvēles ceļā — naturalizējoties.
***
Fakts.
2003. gadā pilsonību naturalizācijas kārtībā ieguva 97 rajona iedzīvotāji un kopā ar viņiem četri nepilngadīgi bērni.
2003. gadā pilsonību reģistrācijas kārtībā ieguva 24 rajona iedzīvotāji.
2003. gadā Aizkraukles filiālē pieņemti 133 naturalizācijas pretendentu iesniegumi Latvijas pilsonības iegūšanai (2002. gadā — 85 iesniegumi).
2004. gadā pieņemti deviņi pēc 1991. gada 21. augusta dzimušo bērnu vecāku iesniegumi pilsonības reģistrēšanai (2003. gadā — neviens, 2002. gadā — viens iesniegums).
