Atzīmējot Aizkraukles Vēstures un mākslas muzeja 30 gadus Aizkraukles “Kalna Ziedos”, tajā atklāta Aizkraukles sadraudzības pilsētas Biržu tautas daiļamata meistaru darbu izstāde no Lietuvas.
Tagadējais Aizkraukles Vēstures un mākslas muzejs 1951. gadā darbu sāka kā Jēkabpils novadpētniecības un mākslas muzeja filiāle. Muzejs bija izvietots nelielā paviljonā Kokneses parka teritorijā Daugavas krastā. Būvējot Pļaviņu HES, filiāle bija jālikvidē, jo tā bija appludināmajā zonā. 1967. gadā tika nodibināts Stučkas rajons, kura administrācija bija ieinteresēta filiāles atjaunošanā. Pieņēma lēmumu Kokneses luterāņu baznīcu pielāgot muzeja vajadzībām. Muzejs baznīcas telpās piedzīvoja uzplaukumu un 1973. gadā no filiāles kļuva par patstāvīgu Stučkas Vēstures un mākslas muzeju.
80. gadu beigās, lai atdotu baznīcas telpas atpakaļ draudzei, muzejam tika meklēta jauna mājvieta. 1989. gada 18. novembrī tika atklāta pirmā muzeja ekspozīcija “Kalna Ziedu” mājās Aizkrauklē, kas vēsturiski piederējusi Dannenfeldu dzimtai un novēlēta tolaik Stučkas pilsētas izpildkomitejai.
“Sarkanbaltsarkanais karogs, pieglaudies mastam, gaidīja to brīdi, kad latviešu tautas dēla rokas pacels to augstu, augstu, šūpojoties “Dievs, svētī Latviju!” himniskajās skaņās, paziņojot tuvu un tālu, ka ir piedzimis “Kalna Ziedu” muzejs,” par muzeja atvēršanu pirms 30 gadiem “Staburagā” rakstīja Naula Dzirkale. Muzeja pagalmā augstu mastā joprojām plīvo sarkanbaltsarkanais karogs, krāšņās puķudobes vasarā un notīrītie celiņi ziemā, gaisma logos liecina, ka te joprojām ir dzīvība, un atvērtie vārtiņi allaž aicina ienākt.
1989. gada 18. novembrī muzeju “Kalna Ziedos” atklāja ar novada mākslinieku darbu izstādi “Manai Latvijai”. Savukārt šogad 18. novembrī tajā atklāja Aizkraukles sadraudzības pilsētas Biržu tautas daiļamata meistaru darbu izstādi no Lietuvas. Tajā skatāmi unikāli papīra dizaina darbi, smalki tamborējumi un izšūtas gleznas, lietuviešiem raksturīgie kokgriezumi un salmu glezniņas, kā arī daudzi citi interesanti darbi. Uzmanību piesaista Biržu mēra Vita Jarecka metālkalumi.
Biržu mēra vietniece Astra Korsakiene norādīja, ka šajā īpašajā dienā, kad dzimšanas dienu svin gan Latvijas valsts, gan muzejs “Kalna Ziedos”, lietuvieši ar kaimiņiem vēlējušies dalīties pašā labākajā, kas viņiem ir — ar mākslu un skaistumu. “Ar šo mēs gribējām parādīt, ka mums ir ļoti daudz kopīga — vēsture, tradīcijas un citas lietas,” sacīja A. Korsakiene. Uz Aizkraukli gan atvesta tikai neliela daļa vietējo meistaru darinājumu, jo rajonā esošo 32 tautas daiļamata meistaru veikums ir ļoti plašs. Reizi gadā Biržu pilī tiek rīkota plaša šo meistaru darbu izstāde, uz kuru atbraukušie lietuvieši uzaicināja arī aizkraukliešus.
Aizkraukles Vēstures un mākslas muzeja direktore Dzintra Cepure norādīja, ka pēdējo piecu gadu laikā muzejs “gājis ārā” no “Kalna Ziediem”. Darbi no muzeja krājuma bijuši izstādīti ārpus muzeja, arī ārzemēs, savukārt Aizkrauklē bijuši skatāmi ārzemju mākslinieku un amatnieku darbi, muzejam izveidota filiāle — lielākā padomju laiku ekspozīcija Baltijā. Izveidota muzeja programma bērniem un jauniešiem, ir laba sadarbība gan ar vispārizglītojošajām skolām, gan mākslas skolu.
Jubilejas reizē Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums muzeja darbiniecēm pasniedza pašvaldības apbalvojumus — Goda rakstus, Atzinības rakstus un Pateicības, kas paredz arī naudas balvu. Pirms 30 gadiem “Kalna Ziedos” vairākus simtus kuplo viesu pulku, kas no toreizējās Aizkraukles 2. vidusskolas ar karogiem rokās gājienā ieradās muzejā, sagaidīja muzeja darbinieces, un viņu vidū bija Ilzīte Ozoliņa, Lilija Jakubenoka un Valda Paškova. Tās ir darbinieces, kuras viesus muzejā sagaidīja arī šajā reizē — viņas te, “Kalna Ziedos”, ir no pirmās dienas. ◆
