Reiz vesels bars vardīšu lēca kalnā, bet apkārtējie tik skandēja, ka tur nekas neiznāks, nekas neizdosies un cik smieklīgi tas izskatās. Beigās virsotni sasniedza tikai viena vardīte, kura izrādījās kurla un vienkārši nebija visu to dzirdējusi. Šogad esmu “kurla” pret aizrādījumiem, ka tikai trakie vēl peldas jūrā, un jūtos lieliski. Varbūt šo pašu metodi var izmantot novecojot?
Vecums ir dabiska lieta
“Nezinu nevienu, kurš būtu nomiris no vecuma. No sirds slimībām, nelaimes gadījumos, citu iemeslu dēļ, bet ne no vecuma,” reiz noklausījos, kā ārsts jokodams mēģināja pretoties gados vecāka pacienta pārmetumiem vecumam. Galu galā — slavenais Pols Bregs, organisma attīrīšanas un badošanās entuziasts, 81 gada vecumā gāja bojā sērfojot, ne “no vecuma”.
“Jebkurā vecumā ir jāmēģina risināt problēmas, ja cilvēkam tādas ir. Vienmēr vajadzētu iedrošināt, mēģināt palīdzēt,” atgādina Latvijas Gerontoloģijas centra vadītāja Daina Zepa. Ja sāp, ir jāmeklē iemesls. Ja iemeslu novērst nevar, var meklēt labāko atsāpināšanas variantu. Nebūtu ētiski teikt, ka sāpes ir nenovēršama dzīves sastāvdaļa, un nemēģināt tās novērst. Tāpat nevajadzētu sevi ieprogrammēt, ka vecums ir kaut kas šausmīgs, mokas un ciešanas vien. Tas gluži vienkārši nav taisnīgi, jo ir daudz vecu un veselu cilvēku. Precīzāk, tādu, kuri noveco veselīgi.
Daudzām problēmām, kas raksturīgas gerontoloģijas pacientiem, aizsākums meklējams agrāk. Izplatītākās ir sirds un asinsvadu saslimšanas, par kuru profilaksi jārūpējas, veidojot veselīga dzīvesveida paradumus jau jaunībā.
Jātiek galā
Latvijā nav īpaša simtgadnieku reģistra, un precīzus datus par to, cik ir gados vecu cilvēku, vēl tikai atklās gaidāmā tautas skaitīšana. Tomēr skaidrs, ka sabiedrība noveco. Taču tikai šogad pirmo reizi ir pieteiktas rezidentūras vietas geriatrijā. Latvijas Gerontoloģijas centrs šogad atzīmēs desmit gadu jubileju, taču arī tā darbību ir ierobežojusi vispārējā taupība. Kad varētu veidoties reģionālie gerontoloģijas centri, pat grūti prognozēt.
D. Zepa skaidro, ka gados vecākiem cilvēkiem bieži ir kustību traucējumi, grūti izstaigāt visus ārstus, lai gūtu pilnīgu priekšstatu par veselību un rezultātā izveidotu optimālu terapiju dzīves kvalitātes uzturēšanai. Ne mazāk svarīga lieta — uztveres īpatnības, saskar-sme, pareiza aprūpe. Vecāka gadagājuma pacientiem ir raksturīgi, ka orgānu sistēmu kapacitāte un funkcionālās rezerves ir samazinātas, bieži novēro slimību netipisku klīnisko norisi. Lai efektīvi ārstētu šādu vecu cilvēku ar vairākām slimībām vienlaikus, ir nepieciešama precīza slimnieka veselības izvērtēšana, bet medikamentozā terapija veciem cilvēkiem jāizvēlas ļoti uzmanīgi.
“Šobrīd šie pacienti ir ģimenes ārstu uzmanības lokā, nonāk pie visiem speciālistiem, bet ir vecuma īpatnības, kas jāņem vērā, lai būtu pamatots, vispārējs priekšstats. Pašreizējā situācijā ģimenes ārsti ir tie, kuriem vienkārši IR jātiek galā,” skaidro D. Zepa.
Pēc PVO prognozēm, 2050. gadā pasaulē vairāk nekā trīs reizes būs pieaudzis to iedzīvotāju, kuri būs pārsnieguši 60 gadu vecumu, skaits. Vecajām attīstības valstīm šis cipars knapi dubultosies, kamēr jaunattīstības valstis to spēs četrkāršot.
