Šī diena skaista ir un laba,
Pie krūtīm atvasaru sprauž
Un pirmās salnas neapjauš,
Jo diena ir tik skaista, laba,
Re, pīlādzis jau sārts un kluss,
Pa brīdim pastumj mākoņus.
Šī diena skaista ir un laba,
Tā uzsmaida un prieku pauž.
Un tā jau ir, ka prieku pauž
Pat tas, kas izdzīvo no gara,
Kā zirneklītis tīklu auž,
Un tīmeklītī prieku pauž,
No ziediem rasu plaukstās lej
Un atvasarai pretī smej,
Pat tas, kas izdzīvo no gara,
Joprojām laimīgs prieku pauž.
