Valsts prezidents Valdis Zatlers amata termiņa noslēguma pasākumu rīkoja nevis Rīgas pilī vai citviet slēgtam apmeklētāju lokam, bet gan — Koknesē, Likteņdārzā, esot kopā ar tautu.
Valsts prezidents tautu uzrunāja pēc ilgām lietavām un asām vēja brāzmām, kas pierima neilgi pirms sarīkojuma sākuma. “Nebaidīsimies sapņot un sapņus skaļi pateikt!” mudināja prezidenta kungs savā runā, atgādinādams, ka arī Likteņdārzs savulaik bija tikai sapnis. Divdomīgs bija viņa izteiktais aicinājums izdarīt pareizo izvēli — starp naidu un mīlestību, starp darīt un nedarīt utt. Vai jaunā politiskā partija, kuru pēc aiziešanas no prezidenta amata nolēmis dibināt Zatlera kungs, būtu šī pareizā izvēle?
Uz lielās skatuves vakara gaitā priekšnesumus sniedza daudzi tautā populāri dziedātāji, aktieri — Sergejs Jēgers, Igo, Mārtiņš Brauns, “Borowa MC”, “Laimas muzykanti”, Aiša, Intars Busulis, Ieva Kerēvica, Uldis Marhilēvičs, Olga Rajecka, Andris Bērziņš, Māra Krievkalne, Rūdolfs Plēpis, Paula un Miks Dukuri, Adrians Kukuvass, “Putnu balle’’ un citi.
Savukārt uz mazās skatuves uzrunas tautai teica dzejnieki, publicisti — Māra Zālīte, Nora Ikstena, Dainis Īvāns un citi. Viņu vidū bija arī daudzu latviešiem mīļu filmu režisors Jānis Streičs. Viņš emocionālā runā jautāja: “Kas mēs, latvieši, esam, vai esam tik slikti? Kāpēc sakām “latviskā nenovīdība”, “latviskā skaudība”? Vai pirmais vēsturē savu brāli nogalināja Antiņš no Pokaiņu meža? Tas bija cits, viņu citādi sauca, tāpēc nevajag uzņemties pasaules grēkus. Un kāpēc mums ir tik maza valsts teritorija? Tāpēc, ka neesam iekarotāji, bet miermīlīga tauta, kurai pienācis laiks radīt likumus, pēc kuriem dzīvot tikumīgi izdevīgi būtu arī oligarhiem.”
Līdz pat vēlam vakaram Daugavas krastā dega ugunskurs, kuru iededza Likteņdārza idejas autors Vilis Vītols.
Koncerta otrajā pusē atmosfēra kļuva mazāk oficiāla, un apmeklētāji steidza izmantot izdevību, lai pārmītu pāris vārdu ar Valdi Zatleru un viņa kundzi un lai piemiņai nofotografētos ar Valsts prezidentu.
