Aizvadītās nedēļas sākumā saslimu — bija saspiests mugurkaula nervs. Ja jau pat darbarīki, kas ir no metāla, sniegu tīrot, lūst, tad ko nu par cilvēkiem runāt. Darbs nav viegls, ir gadījies strādāt asarām acīs, spēka nav, visur sāp, bet darbs jāizdara.
SIA “Lauma — A” par sētnieci strādāju jau četrus gadus, šī ziema ir vissmagākā. Strādāju Bērzu ielā, tīru teritoriju pie pirmsskolas izglītības iestādes “Zīlīte”. Darbu no rīta sāku drīz pēc četriem. Šajos gados esmu tā pieradusi agri celties, ka miegs rītos vairs nenāk. Strādāju līdz septiņiem, ja snieg, tad dienā eju atkal. Šoziem varbūt bija tikai pāris dienu, kad nesniga. Cilvēkiem arī pašiem jārūpējas — no balkoniem, lodžijām jānotīra sniegs. Tagad ir atkusnis, sniegs kļūst smagāks un māju konstrukcijas var neizturēt.
Tā kā intensīvākais darba laiks ir agrā rītā, redzu, kas pilsētā notiek šajās stundās. Rītos ielās ir daudz jauniešu. Nāk no bāriem, kluba, iereibuši. Lielākā daļa jauniešu ir ļoti agresīvi. Tomēr ir bijuši gadījumi, kad jauns puisis pienāk klāt, dod kādu latu un saka: “Ņemiet, lūdzu, jums ir tik smags darbs, bet alga maza.” Arī vecas tantiņas pienāk parunāties.
Strādājot esmu novērojusi, ka pie mums, Aizkrauklē, ir suņu problēma. Ielās bez saimnieka klīst lieli suņi bez uzpurņiem. Sirds dažreiz vai pamirst. Aizkraukle ir maza pilsēta, un suņu saimniekus, ja viņi arī nav zināmi, var atrast. Ja biežāk sodītu, tādas problēmas vairs nebūtu.
Aizkrauklē, ja grib, darbu var sameklēt. Jā, algas nav lielas, bet var nopelnīt kaut 70 latu. Arī tie no debesīm nekrīt. Bet labāk pasaka — es par tādu smiekla naudu nestrādāšu. Negrib strādāt, un kāpēc gan, ja var sēdēt mājās un saņemt valsts pabalstus? Ir ģimenes, kurās aug bērni, un tomēr vecāki neizmanto visas iespējas nopelnīt. Gaida, ka citi pabaros. Sociālais dienests tomēr varētu vairāk piedomāt, kam jāpiešķir pabalsts un kam nē. Ar alkoholiķiem auklējas, bet ir ģimenes, kur kārtīgi vecāki, nedzer, strādā pēdējiem spēkiem, saņem mazas algas, apgādā bērnus. Vai jāsāk dzert, lai šādām ģimenēm palīdzētu?
Novados izsludināta ārkārtas situācija, taču, salīdzinot ar problēmām Latgalē, par mūsu pusi tā nevarētu teikt. Valdība pamodās tikai pēc nedēļas, kad Latgalē jau tūkstošiem mājsaimniecību bija bez elektrības. “Latvenergo” taču zina, ka ziemā sniega un koku dēļ ir problēmas, kāpēc visu nesakārtot vasarā? Nereti pēc tam, kad “Latvenergo” strādnieki labojuši elektrolīnijas, iedzīvotāji sūdzas, ka nozāģēti koki. Taču, ja šie cilvēki kādu laiku padzīvotu bez elektrības, varbūt domātu citādi.
Tagad mierīgāk skatos ziņas un dažādas pārraides, bet pirms vēlēšanām gan bija īsts “drudzis”. Labi, ka mūsu politiķi cenšas kontaktēties ar Krieviju. Tas taču jāatzīst, ka Krievija ir liela valsts, ar kuru Latvija var veiksmīgi sadarboties. Cerēsim, ka politiķus veselais saprāts nepametīs.
Līdz nejēdzībai absurds bija lēmums mainīt slimnīcu traumpunktu darba laiku. Plānoja, ka no jaunā gada traumpunkti darbdienās vairs nestrādātu visu diennakti, bet gan tikai no sešiem vakarā līdz astoņiem rītā. Par šo lēmumu šokā bija ikviens domājošs cilvēks. Mediķi pat nolēma pieprasīt veselības ministra Jura Bārzdiņa demisiju. Pēc notikušā var secināt, cik “kompetenti” patiesībā ir ministri.
Aizvadītajā nedēļā dzirdēju ziņu, kas mani ļoti satrauca — jūlijā valdība grasās ķerties klāt ģimenes valsts pabalstiem. Šo pabalstu bērniem no viena līdz 18 gadu vecumam 8 latu apmērā plāno izmaksāt ģimenēm, sākot ar otro bērnu.
Uzskatu, ka neatkarīgi no tā, cik lielas algas ir vecākiem, pabalsts ir domāts bērnam, un tas ir vajadzīgs. Kā var kaut ko atņemt bērnam? Saņem tos astoņus latus un bērnam uztaisi “vēdera svētkus”.
No 13. janvāra Vecrīgas grautiņu lietā apsūdzētajiem cietušie vēlas piedzīt 39 tūkstošus latu morālo kompensāciju. Rīgas tiesas apgabala prokuratūra desmit dienu laikā plāno izlemt, vai sākt deviņu cilvēku, kas bija iesaistīti grautiņos, kriminālvajāšanu. Manuprāt, lai tik maksā, nākamreiz tā nedarīs. Par ko tad viņi īsti cīnījās? Ka tikai paārdīties! Kāds sakars dzērienu veikalam, ko jaunieši todien apzaga, ar protestu būtību? Vajag paust savu attieksmi, bet tas jādara bez rupjiem grautiņiem. Labs piemērs ir telšu pilsētiņa. Valdība parādīja savu attieksmi. Aizsācējam piedāvāja darbu, visiem, kas kliedza, aizbāza muti. Daži cilvēki dabūja to, ko gribēja. Pārējā tauta visu pieņems un klusēs. Tādi esam. Savu nastu nesam klusējot.
Domāju, ka Latvijai šis gads nebūs labāks. Pat tad, ja valstī situācija uzlabosies, tauta neko no tā neiegūs. Pēc līdzības: vecāki bērnam vienmēr devuši veselu šokolādes tāfelīti, pēkšņi sāk dot tikai pusi. Bērns pie tā pierod un ir apmierināts. Tad kāpēc lai atkal dotu veselu? Bērns jau pieradis pie puses. Tāpat ir ar tautu.
Sestdien man bija dzimšanas diena, svinējām draugu un radu lokā.
