Ikvienam ir nācies būt situācijā, kad jānoraugās uz ielas guļošā piedzērušā cilvēkā vai “jābauda” dzērāja uzmanības apliecinājumi kādā pasākumā. Dzērumā būt sabiedriskā vietā ir sodāma rīcība, un policija par šādu pārkāpumu cilvēkus arī aiztur, bet viņus īsti nav, kur ievietot, jo atskurbtuves Latvijā vairs nedarbojas.
Nenoliedzami, tās ir vajadzīgas, bet kam pār tām jāatbild — to valsts nevar atrisināt jau vairāk kā 20 gadu. Tagad jautājums kārtējo reizi aktualizēts. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija paziņoja par savu ieceri atskurbtuvju izveidi uzticēt organizācijai “Latvijas Sarkanais Krusts”. Tās sociālajā centrā Rīgā jau veiksmīgi darbojas vienīgā šāda tipa iestāde valstī, kur atskurbšanai uzņem stipri iereibušas personas. Koordinēt šo jomu paredzēts Labklājības ministrijai, bet šīs nozares ministre Ilze Viņķele ir sašutusi par šādu ierosinājumu, jo grādīgo dzērienu lietotāju atskurbināšana noteikti nav uzskatāma par sociālo pakalpojumu.
Tagad atskurbtuvju jautājumu ministrijas kā bumbiņu mētā viena otrai. Labklājības ministrijā uzskata, ka šo jomu varētu pārraudzīt Veselības ministrija, bet arī tā nevēlas uzņemties atbildību par žūpu atskurbināšanu, “pārspēlējot” to Iekšlietu ministrijai sadarbībā ar pašvaldībām. Veselības ministre Ingrīda Circene šo problēmu raksturo lakoniski: “Tā nav ne labklājība, ne veselība, jo tad pie katra dzērienu veikala ir jāierīko atskurbtuve.” Neviens negrib uzņemties veidot šīs iestādes, jo tas nozīmē papildu atbildību un finanses. Naudu jau valdība sola, bet, kā jau daudzās lietās, bieži vien tās izrādās par maz, nekā reāli vajadzīgs.
Joprojām notiek strīdi, kurai jomai pieskaitīt piedzērušu cilvēku, bet problēma paliek. Arī tas, ka cilvēkam piespriež sodu, esot reibumā sabiedriskā vietā, problēmu neatrisina. Neoficiālā sarunā kāda tiesas pārstāve reiz atzina, ka šos cilvēkus vajadzētu ārstēt, nevis tiesāt, jo lielas jēgas šādai rīcībai nav. Atskurbtuve noderētu tādam, kuram retu reizi “paslīd kāja”, bet regulāros “klientus” no dzeršanas tas neattur. Ierīkojot atskurbtuves, valsts nauda, visticamāk birs kā caurā sietā, jo, iespējams, kādam atskurbtuves pakalpojumi būs jāizmanto tik bieži, ka viņš tur gandrīz vai dzīvos. Arī sabiedrības viedoklis nav vienprātīgs, daudzi ir sašutuši, kāpēc nodokļu maksātāju nauda jātērē dzērājiem, ja tās daudz kam nepietiek.
Atskurbtuve ir īslaicīgs risinājums, tāpēc jādomā, ko ilgtermiņā iesākt ar šādiem cilvēkiem, jo pāris dienu piespiedu atturībā nevienu no šī netikuma neatradinās, un riņķadancis turpināsies.
