Koknesiete Intas kundze ir ģimenes cilvēks un par dzīvi nesūdzas. Taču, lai kādi laiki bijuši, viņas mājā vienmēr pilntiesīgs ģimenes loceklis bijis arī suns.
Koknesiete Intas kundze ir ģimenes cilvēks un par dzīvi nesūdzas. Taču, lai kādi laiki bijuši, viņas mājā vienmēr pilntiesīgs ģimenes loceklis bijis arī suns.
Nesen operācijas laikā nomira viņas nepilnus divus gadus vecā kucīte, kurai neizturēja sirds.
— Tas bija tukšs rīts — pamodos un apjautu, ka manas spriganās draudzenītes vairs nav — stāsta Intas kundze. —Tāpēc zvanīju dzīvnieku patversmēm Rīgā, Ogrē, Jēkabpilī un vaicāju, vai ir kāds mazs sunītis. Izdevīgākais piedāvājums šķita Ogres patversmē, Indrānu ielā 9/11.
Ogrē kāda kucīte kopā ar saviem mazuļiem bija nogādāta veterinārajā klīnikā iemidzināšanai, taču ārsti nespēja nogalināt jauko ģimenīti un nodeva to patversmei. Tagad viens no kucēniem kļuvis par koknesieti.
— Mēs viņu nosaucām par Nikiju, — stāsta Intas kundze. — Kad iegāju patversmē, visi suņi tik žēlīgi skatījās acīs, ka gribējās vai katru apmīļot un ņemt līdzi. Nikiju izvēlējāmies tāpēc, ka viņa pienāca pie manis un nolaizīja roku, it kā aicinādama: “Ņem mani!”. Nikija ir ļoti paklausīga, viņai patīk braukt automašīnā. Atšķirībā no iepriekšējiem suņiem šo gan nevarēs auklēt klēpī, jo viņa ir labradora jauktene. Tagad viņa ir apmēram četrus mēnešus veca.
Savulaik Intas kundze no Ogres patversmes bija paņēmusi sunīti, kuru nosauca par Sāriņu. Viņa bija ļoti mīlīga, bet absolūti necieta vientulību. Kad neviena nebija mājās, viņa rēja, demolēja māju, no sienām noplēsa tapetes, tāpēc viņu aizveda atpakaļ uz patversmi. Intas kundze vēlāk noskaidroja, ka Sāriņa atradusi labus saimniekus, kuri visu dienu ir mājās un ir ļoti apmierināti ar bijušo patversmes iemītnieci.
Citi novalkāto apģērbu un gultasveļu ziedo mazturīgajiem, bet Inta to ved dzīvnieku patversmei Ogrē. Žēl, ka dzīvnieku patversmes nav Aizkraukles rajonā.
