Rīt Aizkraukles pilsētas kultūras namā būs trušu izstāde “Lieldienu zaķis”. Daudzeses pagasta zemnieku saimniecības “Jaguārs” rīkotajā izstādē piedalīsies trušu audzētāji no Aizkraukles, Madonas un Jēkabpils rajona.
Rīt Aizkraukles pilsētas kultūras namā būs trušu izstāde “Lieldienu zaķis”. Daudzeses pagasta zemnieku saimniecības “Jaguārs” rīkotajā izstādē piedalīsies trušu audzētāji no Aizkraukles, Madonas un Jēkabpils rajona.
Zemnieku saimniecības “Jaguārs” īpašnieks Ainārs Kārkliņš pamazām veido trušu audzētavu, tāpēc nolēmis tieši Lieldienās aicināt kopā trušu audzējus, lai dalītos pieredzē un parādītu citiem, cik dažādi var būt garauši. Viena no izstādes dalībniecēm ir Jēkabpils rajona Sēlpils pagasta zemnieku saimniecība “Krūmiņi”, kurā ar truškopību nodarbojas Vītolu ģimene.
Patiesība netraucē
Maziem un lieliem Lieldienas parasti asociējas ar zaķiem un viņu dētajām krāsainajām olām. Vai arī trušu audzētājiem viņu nodarbošanās saistās ar šiem svētkiem?
Gunta Vītola stāsta:
— Kamēr bērni bija mazi, krāsoju olas un slēpu lauku mājas pagalmā, lai Lieldienu rītā viņi dotos tās meklēt. Iespējams, viņi ticēja, ka tās atnesis Lieldienu zaķis. Kad bērni paaugās, atklāju noslēpumu, ka olas krāsoju un slēpu es pati. Bērnus tas nemaz nesamulsināja. Viņi paziņoja, ka nākamajā gadā tik un tā dosies meklēt krāsotās olas. Ap Lieldienām trušu audzētājiem ir karstākais darbalaiks, jo garaušiem dzimst mazuļi.
Guļ un ēd
Jokojot Guntas kundze piebilst, ka olas trušu būros gan nekad nav redzējusi un diezin kāda būtu reakcija, ja tās tur pēkšņi atrastu! Turpina jau daudz nopietnāk: “Truši ir ļoti jūtīgi dzīvnieki, uzņēmīgi pret slimībām. Lai varētu aizvest garaušus uz izstādi, viņi noteikti jāvakcinē, jādod vitamīni un pilnvērtīga, sabalansēta barība. Truši ir ļoti ēdelīgi, īpaši gaļas iegūšanai domātie. Viņi tikai ēd un guļ. Savukārt trušu mammas, lai nerastos problēmas, nedrīkst pārbarot. Darba ar viņiem ļoti daudz. Dzīvnieki ir diezgan egoistiski, grūti pieradināmi, nav mīlīgi kā kaķi vai uzticīgi kā suņi, tāpēc uzskatu, ka viņi kā mīļdzīvnieki nav piemēroti.
Galvenais — ciltsdarbs
“Krūmiņos” ir ap 60 trušu. Skaits nepārtraukti mainās, jo dzimst mazuļi, kādu pārdod. Ganāmpulkā ir 10 trušu māšu. Parasti trušus audzē gaļai un kažokādām, taču Guntas kundze vairāk domā nodarboties ar ciltsdarbu un mazuļu tirdzniecību. Viņa piebilst, ka pārāk emocionāli cilvēki trušus audzēt nevar. Ja pie dzīvnieka pierod un dod vārdu, šķirties no viņa pēc tam ir ļoti grūti. Tāpēc trušiem vārdu nav, ir tikai ausī ietetovēts numurs.
Gunta Vītola trušus audzē otro gadu. Pagājušajā gadā iestājusies Rantas Lagzdiņas trušu audzētāju biedrībā. Lagzdiņas kundze ir arī Latvijas šķirnes dzīvnieku audzētāju savienības konsultante truškopības jautājumos. Sadarbībā ar viņu veidos ganāmpulku. Guntas kundze šobrīd audzē “Jaunzēlandes baltos”, “Vīnes zilos” un “Kastorreksis” šķirnes trušus, kas ir vieni no populārākajiem Latvijā.
“Jaunzēlandes baltais” un “Vīnes zilais”
“Lai izkoptu labu šķirni no paaudzes paaudzē, veidotu izcilu ganāmpulku, pārāk daudz šķirņu nevar izvēlēties. Daudzveidīgu ganāmpulku var veidot, ja to grib, piemēram, rādīt tūristiem,” saka “Krūmiņu” saimniece. Visu triju šķirņu pārstāvjus varēs apskatīt arī izstādē Aizkrauklē.
Pasaulē trušu audzēšana vēršas plašumā, jo dzīvnieki intensīvi vairojas, ātri var iegūt produkciju. Zināmi vairāk nekā 60 šķirņu truši. Latvijā oficiāli reģistrēts ap 16 tūkstošu ganāmpulku, kuros ir ap 20 tūkstošu dzīvnieku. Taču šķirnes trušu fermas ir tikai 22. Latvijā populārākās šķirnes ir “Jaunzēlandes baltais” un “Sarkanais”, “Vīnes zilais”, “Kalifornijas”, “Lielais gaišais sudrabotais”, “Beļģijas milzis”, “Lielais auntrusis”, “Lielā šinšilla” un “Kastorreksis”. Gunta Vītola gan skaidro, ka šīs šķirnes visizplatītākās ir tāpēc, ka Latvijā vieglāk iegūstams to vaislas materiāls.
