Pagājušajā nedēļā arēnā “Rīga”, prezentējot jauno albumu, muzicēja unikālā somu čellistu rokgrupa “Apocalyptica”.
Pagājušajā nedēļā arēnā “Rīga”, prezentējot jauno albumu, muzicēja unikālā somu čellistu rokgrupa “Apocalyptica”.
Grupas fani sprieda, kura gan būs iesildītājgrupa, un izteica prognozi, ka droši vien tā pati, kas pagājušajā reizē, proti, mūsu pašu grupa “Melo—M”, kuru esam dzirdējuši arī Aizkrauklē. Taču šoreiz iesildošie bija somu metālisti “Stam1na”, kuri ne ar ko īpašu atmiņā nepalika, ja nu vienīgi ar meistarīgo galvu grozīšanu un garo matu purināšanu. Viņi droši vien “nezināja”, ka pārbraukuši Somijas robežu, jo ļoti plaši pieteica programmu dzimtajā valodā.
Pēc pusstundu gara koncerta un tikpat garas pauzes uz skatuves iznāca arī “Apocalyptica”. Fonā —milzu plakāts ar grupas simboliku — čellu, kurš vienlaikus ir stilizēts galvaskauss. Centrā uz paaugstinājuma — bungas, sānos — četri krēsli, caur kuru galvaskausveidīgo atzveltņu tukšajiem dobumiem no mākslīgas miglas vāliem lauzās gaismas kūļi. It kā vienkārši, bet iespaidīgi.
Publika (koncertu noklausījās ap 4 tūkstošiem cilvēku) ar ekspresīvajiem somu puišiem nebija jāiepazīstina, jo viņi Latvijā viesojās jau ceturto reizi. 12. maijā vairākiem miljoniem TV skatītāju bija iespēja redzēt grupas “Apocalyptica” priekšnesumu “Eirovīzijas” dziesmu konkursa finālā Somijā, kur, cirka akrobātiem veicot elpu aizraujošus trikus virs mūziķu un skatītāju galvām, viņi spēlēja astoņas minūtes garu kompozīciju, apvienojot vairākus skaņdarbus.
To, ka somu meistarība ir visaugstākajā līmenī, pierādīja Edvarda Grīga kompozīcijas “Kalnu karaļa alā” atskaņošana un, protams, pazīstamās “Metallica” rokdziesmu kaverversijas.
Koncertu klausījās arī aizkraukliete Kristīne. Viņa saka: “Man nav žēl par biļeti samaksāto 20 latu. Tomēr man šo grupu labāk patīk klausīties, atskaņojot disku, varbūt tāpēc, ka kompozīcijās skan arī vokāls. Nesaprotu, kāpēc ansamblim vajadzīgs bundzinieks, jo reizēm šķita, ka viņš tīšām cenšas nomākt brīžiem pagurušo mūziķu spēli. Jaunie pašu mūziķu radītie skaņdarbi mani nesajūsmināja, tuvāki bija jau agrāk dzirdētie.”
Savukārt studenti Līvu ļoti aizkustināja viņas iemīļotais skaņdarbs “Nothing else matters”. Jaunās kompozīcijas arī viņai nelikās īpašas.
