Kāda 36 gadus veca sieviete, braucot autobusā, piedzīvoja sirdsklauvju lēkmi. Viņu pārņēma spēcīgas bailes, ka varētu pēkšņi nomirt. Sieviete nosvīda, viņai sāka trīcēt rokas un trūkt gaisa. Viņa lūdza izsaukt “ātro” palīdzību un tika nogādāta slimnīcā. Tur noskaidrojās, ka sievietes sirds ir vesela un ka viņa pārcietusi panikas jeb trauksmes lēkmi, kas nav veselībai bīstama un pāriet pati no sevis. Taču pārdzīvotās izjūtas bija tik spēcīgas, ka sieviete turpmāk sāka izvairīties braukt ar autobusu, lai tikai kaut ko tādu nepiedzīvotu vēlreiz.
Nākamā trauksmes lēkme sievieti pārsteidza tunelī. Viņai bija izjūta, ka zaudēs samaņu un cilvēki viņu sabradās. Tā arvien palielinājās “bīstamo” vietu daudzums, līdz sieviete piedzīvoja panikas lēkmi darbā. Tas bija kritiskais punkts. Ko darīt? Atmest ar roku karjerai? Sieviete atrada sevī spēku un vērsās pie ģimenes ārsta. Viņa beidzot bija gatava nopietni cīnīties ar savu problēmu.
Psihoterapijā noskaidrojās, ka sievietes vecāki bieži naidojušies un strīda karstumā māte izmisumā skrējusi ārā no mājas, kliedzot, ka viņa nevienam nav vajadzīga. Viņa vienmēr atgriezusies, bet paciente spilgti atcerējās briesmīgos izmisuma pilnos mirkļus, kad sēdējusi sarāvusies čokurā un baidījusies, ka nekad vairs māti neredzēs. Tā bijusi neizturama pamestības un vientulības izjūta. Šīs bailes fiksējās viņas iekšējā pasaulē un atgādināja par sevi draudošas šķiršanās situācijā (pirms brauciena autobusā paciente bija sastrīdējusies ar savu draugu, un viņš bija pateicis, ka nezina, vai vēlas turpināt abu attiecības).
Sieviete spēja izraudāt aizturētās asaras un paraudzīties uz savu dzīvi ar citām acīm. Zaudējums vienmēr sāp, bet, ja ļaujam sev sērot, sāpes ar laiku norimst. Sieviete vairs nepiedzīvoja panikas lēkmes, spēja brīvi pārvietoties. Viņa palika kopā ar draugu, un abu attiecības uzlabojās. Sieviete guva panākumus darbā, jo noticējusi sev, spēja daudz drošāk izteikt savas domas, aizstāvēt idejas, strīdēties ar kolēģiem. Atrisinoties sāpīgajam mezglam, mainījās arī citas lietas viņas dzīvē.
