Tiekoties ar zemnieku saimniecību īpašniekiem, arvien biežāk dzirdams par jaunās paaudzes atgriešanos no pilsētas laukos, dēlu vēlmi turpināt tēvu iesākto. Tā arī saimniecībā “Mundi” Mazzalves pagastā — Rutas un Jāņa Dubinsku dēls Zigmārs ar ģimeni pēc Rīgā nostrādātiem sešiem gadiem ir pārnācis uz laukiem. Tagad viņš audzē labību un uz Rīgu dodas vien apciemot radus.
Bērnus redzēja tikai guļam
Zigmārs un viņa ģimene sešus gadus dzīvoja un strādāja Rīgā. Līdzīgi kā tēvs kolhoza “Ļeņina ceļš” laikā, tā arī dēls mūsdienās nodarbojas ar tehnikas remontu. Lai gan pensijas gados, Zigmāra tēvs labprāt remontē sarežģītus traktortehnikas mezglus, dēla profesija ir celtniecības tehnikas mehāniķis. Saimniecībā dažādas lauksaimniecības tehnikas ir daudz, arī graudu audzēšana nav sveša, tāpēc biežo braukšanu no Rīgas uz Mazzalvi beidzot izlemts nomainīt ar pastāvīgu dzīvi. “Ar visām četrām vilka atpakaļ,” viņš stāsta. Desmit gadu laikā pamazām šādām pārmaiņām piekritusi arī sieva. Kā pēdējais piliens bijis divi bērni. Viņi redzēti vai nu no rītiem vēl gultā, vai vakarā jau guļam. Tagad, lai arī darba daudz, Zigmārs teic, ka vismaz garām ejot viņus redz. Tomēr, ja kāds rīdzinieks teiktu, ka no dzīvokļa vēlas pārcelties uz laukiem, ieteiktu rūpīgi padomāt. Ja nav nekādas tehnikas, vecāku atbalsta, būs ļoti smagi.
Pagasts neaizaugs
“Mundiem” zemes nav daudz, tāpēc apzinātas visas apkārtnē vēl brīvās platības, un lielākoties to saimnieki piekrituši tās iznomāt. Daļā šīs zemes agrāk turētas govis, bet nu lopi likvidēti un zeme nav vajadzīga.
Pirms trim gadiem no graudu audzēšanas daudz ko nezinājis, bet tagad interesējas par jaunām šķirnēm, audzēšanas paņēmieniem. Šogad kopumā apstrādāts ap 80 hektāru. Zigmārs teic, ka graudkopībā gads bijis labs, vien lielā sausuma dēļ daļa ziemāju sakalta, jo Mazzalves pusē no maija līdz jūlija sākumam nenolijusi ne pile. Līdz ar to graudu birums ļoti atšķirīgs — no 1,5 līdz 5 tonnām no hektāra.
Ziemas kvieši novākti ar vēl padomju laikos, pirms 30 gadiem, ražoto kombainu, graudi bija pietiekami sausi, bet saimniecībai ir sava kalte. Daļu ražas nācies žāvēt. Šogad, sējot ziemājus, papildus kviešu šķirnei ‘Fredis’ izmēģinās arī kādu Skandināvijā un Lietuvā selekcionētu, lai pārliecinātos par šai pusei vispiemērotāko. Kopumā Zigmārs apsējis vairāk kā 40 hektāru, un pavasarī tikpat daudz būšot vasarāju.
Daļa no nokultā, ap 20 tonnu, paliek pašu vajadzībām, jo Zigmāra māte turpina nodarboties ar piensaimniecību. Tā kā visi nevar būt graudkopji, tā arī pārējo lopbarību pašiem audzēt neesot izdevīgi. Piemēram, burkānus liellopiem izdevīgāk iegādāties no citiem, kuriem tie aug simtos hektāru, ne tērēt līdzekļus viena rušināšanai.
Salmi noder kaimiņiem
No citām lauksaimniecības kultūrām šogad sēja arī auzas, bet prasības par lielo tilpummasu nākamgad no tām liks atteikties. Jēkabpils elevatorā pieprasa 480 gramu litrā. Mazzalvē tā svārstījās no 430 līdz 490 gramiem. Pagaidām arī rapsim jaunais saimnieks vēl neesot gatavs, lai gan tēvs jebkurā jautājumā ir labs padomdevējs.
No Zigmāra un citu graudkopībā darbojošos zemnieku rosīšanās ieguvēji ir arī pārējie, piemēram, liellopu audzētāji, jo salmi pēc labības novākšanas nav jāsmalcina, jāiear zemē, nav jātērē lieka degviela, bet tie noder pakaišiem.
Pabeidzot pēdējos rudens darbus uz lauka, ziemā par darba vietu kļūst darbnīca. Labo gan savu tehniku, gan kā pakalpojumu to sniedz arī katram, kam radusies nepieciešamība ko remontēt.
