Šodien ir dzimšanas diena. Tavas, manas, mūsu Pļaviņu ģimnāzijas 85. dzimšanas diena.
Šodien ir dzimšanas diena. Tavas, manas, mūsu Pļaviņu ģimnāzijas 85. dzimšanas diena. Laika gaitā mainījies skolas nosaukums, mācību vieta, bet viens palicis nemainīgs — Pļaviņās ir tradīcijām, stipriem un aizrautīgiem cilvēkiem bagāta skola.
Tā bija drosme
Viss sākās 1918. gadā, kad atvērta privātskola — Marijas Brimmerbergas Stukmaņu ģimnāzija. Šāds nosaukums skolai bija līdz 1922. gadam. Vēlāk tā dēvēta par Rīgas apriņķa ģimnāziju, Pļaviņu pilsētas ģimnāziju un Pļaviņu vidusskolu. Vēsturisko ģimnāzijas nosaukumu izglītības iestāde atguva 1993. gadā. Šobrīd diskutē par to, ka skola neatbilst valsts noteiktajiem ģimnāzijas standartiem, bet pedagogi un skolēni uzskata, ka visu nevar standartizēt. Tā ir šīs pilsētas vēsture.
— Lielai drosmei un uzņēmībai vajadzēja būt, lai dibinātu privātu skolu, kā to izdarīja Marija Brimmerberga. Turklāt 1918. gada juku laikos. Tā bija pirmā ģimnāzija laukos, tāpēc vien ir vērts šo nosaukumu saglabāt, — saka 1953. gada absolvente, bijusī ilggadējā skolas direktore (no 1970. līdz 1996. gadam) un vēstures skolotāja Edīte Kupča.
Dārga dāvana
Pļaviņu ģimnāzija lepojas ar daudziem atribūtiem. Tāds ir skolas žetons, kura idejas autors ir 1936. gada absolvents Ziedonis Bērziņš. Šo piederības zīmi bijušie audzēkņi saņem kopš 1934. gada. Savukārt 1939. gadā skola saņēma dāvanu no Latgales divīzijas pārvaldes — mākslinieciski izšūtu karogu. Tā metu veidojis gleznotājs Jēkabs Bīne. Arī šis vēsturiskais karogs atjaunots 1993. gadā, skolas 75 gadu jubilejā. Septiņdesmito gadu vidū par skolas himnu kļuva Valtera Kaminska dziesma “Pie Daugavas”.
Šobrīd skolā mācās 747 skolēni, strādā 51 pedagogs, 21 no viņiem ir šīs skolas absolvents. Pavisam skolai bijis 20 direktoru. Šobrīd Pļaviņu ģimnāziju vada šīs skolas 1983. gada absolvente Inese Saulīte.
Katru gadu skolēni apliecina labas zināšanas rajona un valsts mācību priekšmetu olimpiādēs, konkursos, izstrādā zinātniski pētnieciskos darbus un projektus, gūstot atzinību. Vienmēr nozīmīgs skolā ir bijis sports un mākslinieciskā pašdarbība. Skolas slēpotāji četras reizes piedalījušies Pasaules skolēnu čempionātā distanču slēpošanā. Nevieni skolēnu dziesmu un deju svētki nav pagājuši bez pļaviņiešiem.
Nekad nebūs kauns
Vēstures kabinetā pie sienas var lasīt bijušo un esošo audzēkņu vēstījumus skolai. Labo domu ir tik daudz, ka visām kabinetā pat vietas nepietiek. Lūk, ko viņi raksta savai skolai:
“Tu manā mūžā esi tik daudz laba darījusi, tāpēc es par Tevi nevaru teikt neviena slikta vārda. Tā turpini!”
“Es novēlu Tev būt stiprai un nezaudēt ģimnāzijas nosaukumu, jo tas ir Tavs no pirmās dienas 1918. gadā, un cits Tev nepiestāvēs.”
“Skola, man nekad nav bijis kauns teikt, ka mācos Pļaviņu ģimnāzijā.”
“Agrāk ar Tevi kopā bija mani vecāki, pēc tam brāļi. Es būšu ar Tevi tik ilgi, kamēr saņemšu žetonu. Domās, protams, palikšu ar Tevi vēl ilgi, ilgi…”
“Ar Tevi kopā mums ir apbrīnojami skolotāji, kuri ar savām spējām un labo sirdi Tavā labā dara visu iespējamo, reizēm pat vairāk. Tavai jubilejai es gribētu sacerēt dziesmu un nodziedāt to 17. maijā.”
“Mīļā skola, lai Tava vēsture kļūtu vēl bagātāka, un tā būs, jo mēs katrs tajā atstāsim daļiņu no sevis.”
***
Lai vai kādi brīži trauksmainajā skolas laikā bijuši, kad sākas skolas himna “Ievijas, ievijas atmiņā manā…”, saproti: ar zilo jaunības sapņu un cerību krāsu žetonu tieši te gribas būt piederīgam. Tiksimies šodien Pļaviņu ģimnāzijas 85 gadu jubilejas svinībās!
Sandra Pumpure, 1988. gada absolvente
