Aizkraukliete Dace Šķirmante savu vaļasprieku padarījusi par darbu — izveidojot uzņēmumu “Atmiņu ķērājs”, kura galvenais pakalpojums ir palīdzēt cilvēkiem sakārtot, sistematizēt un šķirot gadiem ilgi krātās fotogrāfijas. “Mans darbs ir mans vaļasprieks, patlaban ar iecerēm un nākotnes plāniem esmu iedvesmota, pašai ļoti aizrauj viss, ko daru!” teic
aizkraukliete.
Audzina trejmeitiņas
Daces Šķirmantes dzimtā vieta ir Aizkraukle, taču par savu pilsētu to dēvē pēdējos divarpus gadus, ceļi aizveduši uz Skrīveriem, Rīgu un Baldoni. Kopā ar vīru Kasparu audzina trejmeitiņas — Martu (7), Elzu (4) un Līvu (2).
“Gan vīra darbs, gan apziņa, ka pēc trešās meitiņas piedzimšanas dzīvoklī kļuvis par šauru, un bijām plašāka mājokļa meklējumos, gan vēlme kaut ko mainīt — laikam viss kopā mūs atveda uz Aizkraukli. Te tuvāk arī ir mūsu radinieki, jūtamies kā savējie, kā mājās,” teic Dace.
Studējusi ekonomiku, tāpēc likumsakarīgi arī līdzšinējā darbošanās sfēra bijusi saistīta ar bankām, galvenokārt ar maksājumu kartēm. Dace stāsta, ka radošas un skaistas lietas saistījušas vienmēr: “Kad bija jāizvēlas, kurā jomā studēt augstskolā, svārstījos starp ekonomiku un estētiku, taču tobrīd izvēlējos ekonomiku. Biju diezgan ilgā bērnu kopšanas atvaļinājumā — ar diviem bērniem pēc kārtas, tāpēc pa to laiku skaidri sapratu, ka nevēlos vairs atgriezties darbā bankā, gribējās pārmaiņas.”
Bildes paliek
tālruņos un datoros
Iestājusies bezdarbniekos, Dace mācījās, apmeklēja dažādas lekcijas un izmantoja Nodarbinātības valsts aģentūras piedāvāto iespēju rakstīt savu biznesa plānu un piedalīties konkursā, kur labākās idejas varēja īstenot dzīvē. “Ideja par sava uzņēmuma izveidošanu radās pamazām — pirms astoņiem gadiem sākām veidot kalendārus ar fotogrāfijām, ko svētkos tradicionāli dāvinām radiem un draugiem. Es maketēju, vīrs savā drukas firmā tos izdrukāja. Pa šiem gadiem atskārtu, ka daudziem fotogrāfijas kalendāros ir teju vienīgās papīra formātā, pārējās tā arī paliek — tālruņos un datoros. Man šķiet, ka fotogrāfijas jēga ir iemūžināt mirkļus un pēc tam par tiem atgādināt, taču tas var notikt tikai tad, ja šīs bildes ir redzamas, tad tās rada prieku katru reizi, kad tās aplūkojam, tās ir daļa no mūsu telpas un dzīves,” stāsta aizkraukliete.
Uzņēmums svin dzimšanas dienu
“Padomu biznesa plāna rakstīšanā sniedza Nodarbinātības valsts aģentūras darbinieki, konsultējos Jēkabpils biznesa inkubatorā. Manu “Atmiņu ķērāja” projektu novērtēja kā vienu no labākajiem, tāpēc saņēmu dotāciju sava biznesa sākšanai — 3000 eiro. Naudu izlietoju darbavietas ierīkošanai un iegādājos darbam nepieciešamo tehniku. Pamazām darbojos jau no pagājušā gada septembra, taču oficiāli “Atmiņu ķērāju” atvēru 1. decembrī. Gribējās, lai uzņēmumam ir dzimšanas diena, lai būtu notikums, ko var atcerēties,” stāsta Dace.
Pirmie secinājumi pēc pirmajiem darbošanās mēnešiem — viss nenotiekot tik ātri, kā iecerēts. Dace bija plānojusi, ka jau decembrī viss ies pilnā sparā, taču izrādās, ka viss rit lēnītēm, tik ātri nekas nenotiek. Decembris pagājis, veidojot kalendārus, taču kalendāri nav uzņēmuma galvenais produkts un pakalpojums.
Fotogrāfijas nākas rediģēt
Uzņēmuma galvenā doma ir palīdzēt cilvēkiem kārtot, šķirot un darboties ar fotoarhīviem. “Mūsdienu tendence ir tāda, ka tālruņos fotografējam visu pēc kārtas. Kādreiz ar fotoaparātu fotografēja vienu notikumu, visas bildes bija kaut kādā kontekstā, tad šobrīd dažādi notikumi sajaucas kopā, beigās mums nav laika ne izšķirot, ne kaut kā sistematizēt bildes. Tālruņi un datori pilni ar bildēm, bet, līdzko vajag atrast kādu bildi, cilvēks apjūk, nevar izvēlēties, šķirošana un meklēšana parasti ieilgst, arī datu apjoms aug. Pārskatīju savu arhīvu — 2012. gadā man bija piefotografēti 5 gigabaiti ar bildēm, 2017. gadā — 70. Domāju, kur tas lielais apjoms rodas?” stāsta Dace.
Aizkraukliete strādā ar speciālām programmām bilžu apstrādei, nepārtraukti mācās, apgūst jaunas iespējas, ko nākotnē cer izmantot savā darbā. Viņa teic, ka lielākoties visas fotogrāfijas, ko cilvēki atsūta kalendāru izgatavošanai, nākas rediģēt — tās ir par gaišu, tumšu, ar sarkanām acīm vai pārāk spilgtām lūpām sievietēm.
Individuāla saruna ar klientu
Dace teic, ka vēlētos, lai viņas piedāvātie pakalpojumi cilvēkiem izvērstos individuālās un personiskās sarunās ar katru klientu. “Pirms ķerties pie darba, protams, ar katru individuāli ir jāizrunā, kā veidot fotoarhīvu, kurus dokumentus kā šķirot, kas jādzēš, kas jāatstāj. Iespēju un piedāvājumu, kā veidot fotoarhīvu ir daudz, katram klientam atradīšu piemērotāko,” domā Dace.
Nākotnei ieceru daudz — Dace grib darboties ar digitālajiem fotorāmjiem, izpētīt, kā tie darbojas, kuri ir labākie. Vēl viena iecere ir veidot dažādu sabiedrisko un kultūras pasākumu fotogrāfiju arhīvu, padarīt to pieejamu pēc iespējas vairāk cilvēkiem. “Redzu, ka katru pasākumu bildē ļoti daudz cilvēku gan ar tālruņiem, gan fotoaparātiem, taču kur pēc tam tās bildes var apskatīt? Kāds ieliek sociālajos tīklos, un tas arī viss. Gribētos to sakārtot, lai var pēc tam izmantot, lai bildes nekur nepazūd,” iecerējusi aizkraukliete. ◆
