Kurš gan nezina šos labos nodomus: atmest smēķēšanu, ēst mazāk saldumu, vairāk sportot utt.
Kurš gan nezina šos labos nodomus: atmest smēķēšanu, ēst mazāk saldumu, vairāk sportot utt. Kaut kas tiek iesākts, taču vairums labo nodomu tā arī paliek apņemšanās līmenī.
Ikdienas stress visu sabojā, ieradumam liels spēks — tā mēs sevi mierinām, kad vecos paradumus neizdodas atmest.Tomēr psihologi domā savādāk: mēs paši esam noteicēji pār savu dzīvi un saviem paradumiem.
Ja mēs patiešām vēlamies atmest kādu paradumu, tad nevajadzētu pret šo nodomu izturēties pavirši. Īpaši tad, ja esam jau cietuši vairākas neveiksmes šajos mēģinājumos.
Ja vēlies (vai arī — tev vajag) ierobežot saldumu patēriņu, tad pirmām kārtām atbrīvojies no visiem cepumu un šokolādes krājumiem savā dzīvoklī — izmet tos vai atdod kādam. Iepērkoties met līkumu saldumu un konditorejas preču plauktiem. Šis mazais piemērs māca: lai mainītu tikai vienu vienīgu uzvedības paradumu, ir nepieciešams liels gribasspēks.
Tas pats attiecas uz citiem labajiem nodomiem — sportošanu, vairāk laika atvēlēt bērniem utt. Tāpēc atmet kaut vienu sliktu ieradumu, bet tad arī konsekventi turies pie savas apņemšanās.
Cilvēks, kurš gada laikā spēj atmest vienu nelāgu uzvedības paradumu, var sevi uzskatīt par laimīgu. Taču tas izdodas tikai nedaudziem.
