Rudenī, Dzejas dienu laikā, pat mūžam darbos iegrimušais zemnieks atliec muguru, lai nolūkotos dzērvju kāsī un sirdī sajustu neizskaidrojamas ilgas.
Rudenī, Dzejas dienu laikā, pat mūžam darbos iegrimušais zemnieks atliec muguru, lai nolūkotos dzērvju kāsī un sirdī sajustu neizskaidrojamas ilgas. Latviešos, šķiet, mīt divas dvēseles — zemnieka un dzejnieka. Ir maz cilvēku, kuri kaut reizi mūžā nebūtu pamēģinājuši uzrakstīt dzejoli. Mums ir daudz slavenu un mazāk ievērojamu dzejnieku, un katram no viņiem sākums bijis īpašs. Šoreiz par cilvēkiem, kuri dzeju raksta tikai savam priekam, šī laika un paša pārdzīvotā apliecinājumam, pat protestam. Raksta arī tad, kad satrauc ikdienišķas parādības vai kas neparasts.
***
Aizkraukles rajonā ap desmit dzejnieku darbojas literātu apvienībā un publicējas “Staburaga” literārajā lappusē. Mēs vienmēr priecājamies par jauniem sacerējumiem, kurus redakcijai sūta gan cilvēki brieduma gados, gan jaunieši. Diemžēl šo “drosminieku” nav daudz, tāpēc aicinām mēģināt rakstīt, jo dzejnieki neiznīkst — viņi bija un būs! Par to liecina skolēnu daiļrade.
