Kamēr straume ledu Daugavā lejpus Jaunjelgavas vēl nav pilnībā izskalojusi, centīgākie makšķernieki steidz vilkt vērā ņemamus plaužu un pliču lomus. Viņu vidū arī Antons Ambrozis, kuram makšķerēšana ir vaļasprieks.
Ambroža kungu, kurš pirms pāris gadiem piedalījās “Staburaga” rīkotajā konkursā par pamatīgāko zivi, sastapām uz Daugavas ledus lejpus Jaunjelgavas pilsētas notekūdeņu attīrīšanas ietaisēm, vietējo copmaņu iecienītā līcītī.
— Šopavasar ar copi iet kā pa celmiem, — saka Ambroža kungs. — Ir dienas, kad zivju upē, šķiet, nav nemaz, savukārt citā ķeras viena pēc otras. Ja piesalst, jāmeklē asarīši tuvāk pilsētai, savukārt siltākās dienās te, lejpusē, var vilkt raudiņas, prāvus pličus un pa kādam breksēnam. Lūk, šodien, ir brekšu diena (smaidot rāda turpat uz ledus noliktās prāvās zivis — aut.)!
Zem ledus spēkstacijas dēļ ir visai stipra straume, tāpēc jāizmanto smagākas mormiškas. Uz āķa labāk likt “hamburgeru” — gan trīsuļodu, gan mušu kāpurus. Pa pašu grunti nevajag “klaudzināt”, tad tūlīt būs klāt ķīši (kā apliecinājumu teiktajam Antona kungs no āliņģa izvelk nelielu ķīsēnu — aut.). Brekši un pliči piepeld, ja iekāro ēsmu, un cope notiek. Izmantoju arī barotavu, kuru iegremdēju blakus āliņģī.
Uz pavasarīgā ledus jābūt uzmanīgam — straume ledu izskalo, tāpēc jāturas līčos tuvāk krastam. Labākā cope noteikti sāksies tad, kad ledus izkusīs. Tad pievērsīšos gruntsmakšķerēm. Tās man patīk vislabāk, un laiku pie upes var pavadīt nesteidzoties līdz pat vēlam rudenim, kad te, Jaunjelgavas pusē, var ķert vēdzeles. Pērn izdevās izvilkt pat 3,5 un 3,6 kilogramus smagas.
