Aizkraukles komunālo uzņēmumu kombināta direktors Ivars Sekacis nesen atgriezies no Zviedrijas, kur piedalījies vienā no kursu „Ilgtspējīga attīstība un atkritumu saimniecība pašvaldībā” posmiem.
Aizkraukles komunālo uzņēmumu kombināta direktors Ivars Sekacis nesen atgriezies no Zviedrijas, kur piedalījies vienā no kursu „Ilgtspējīga attīstība un atkritumu saimniecība pašvaldībā” posmiem. Kursu laikā, īpaši braucienā uz Zviedriju, izdevies gūt daudzas vērtīgas atziņas par atkritumu apsaimniekošanu un Eiropas Savienību.
Mācās saimniekot labāk
–– Šajā apmācību programmā piedalos kopš pagājušā gada 24. augusta, –– stāsta Sekača kungs. –– Programmas noslēgumā dalībnieki saņems Zviedrijas Lundas universitātes sertifikātu. Eksāmeni gan nebūs jākārto, jo kursu laikā aktīvi jāpiedalās diskusijās ar savām idejām, kā arī jāstāsta par uzņēmumiem, kurus pārstāv.
Programmu finansē no PHARE līdzekļiem, vienīgi braucienu uz Zviedriju apmaksāja komunālo uzņēmumu kombināts. No Aizkraukles rajona šajā programmā esmu vienīgais, lai gan no citiem rajoniem piedalās ne tikai komunālo saimniecību darbinieki, bet arī, piemēram, teritoriālie plānotāji.
Runā krieviski
Lundas universitātē darbojas starptautiskais industriālās ekoloģiskās ekonomikas institūts, kurā sagatavo mācībspēkus, kas apmāca zemākā līmeņa speciālistus saimniekot atbilstoši ekoloģijas prasībām. Visi pasniedzēji runāja kaut kļūdainā, tomēr salīdzinoši labā krievu valodā, tāpēc nebija nekādu problēmu stāstīto uztvert.
Interesē dalītā savākšana
Mums bija ne tikai teorētiskās nodarbības, bet arī iespēja redzēt un vērtēt atkritumu apsaimniekošanas sistēmu Zviedrijā. Ieinteresēja dalītā atkritumu savākšana. Protams, nevar droši apgalvot, ka mums pilnībā der zviedru izvēlētais modelis, taču pati ideja ir laba un būtu ieviešama arī pie mums. Konteineri parasti ir divdaļīgi –– vienā pusē ber atkritumus, kurus jādedzina, otrā tos, ko var pārstrādāt kompostā. Atsevišķi savāc bīstamos atkritumus, stikla taru un citas nevajadzīgas lietas. Lai šādu sistēmu ieviestu pie mums, vajadzīgs liels izskaidrošanas darbs, jo pašreizējā cilvēku paaudze pieradusi visus atkritumus mest vienā spainī, nevis šķirot.
Mums nerādīja nevienu privātfirmu, kura nodarbotos ar atkritumu apsaimniekošanu. Kad interesējāmies, kāpēc tas tā, uzzinājām, ka tādas esot, bet ļoti maz.
Lielākoties ir pašvaldības uzņēmumi, pēc struktūras ļoti līdzīgi tādiem kā Aizkraukles KUK.
Neved tālāk par 50 kilometriem
Nekur neredzējām, ka atkritumus uz izgāztuvi vestu tālāk par 50 kilometriem. Konsultanti no tām pašām ārzemēm, kuru ieteikumos ieklausāmies, apgalvo pavisam ko citu, nekā notiek viņu pašu mājās –– visā Latvijā vajagot tikai septiņas līdz astoņas izgāztuves, uz kurām nāktos braukt pat tālāk par 200 kilometriem. Nezinu, kāpēc mums piedāvā šādu problēmas risinājuma variantu.
Aizkraukles rajonā pilnīgi pietiktu ar vienu izgāztuvi Totēnos. Ne no vienas rajona vietas uz Totēniem nav jābrauc tālāk par 50 kilometriem. Arī iedzīvotāju apjoms uz šādu izgāztuvi ir tikpat liels kā analoģiskā Zviedrijas apvidū.
Jāmaksā pārāk dārgi
To, cik atkritumu vešana uz tālu izgāztuvi ir dārga, var redzēt Ziemeļvidzemē. Viss šis reģions ved atkritumus uz vienu izgāztuvi un par kubikmetru maksā piecus latus, saņemot milzīgas valsts dotācijas. Aizkraukles rajonā bez kādām valsts dotācijām par kubikmetru atkritumu jāmaksā Ls 3,36.
Apskatījām vairākas Zviedrijas izgāztuves. Diemžēl nākas atzīt, ka izslavētajos Rietumos kārtība šādās vietās bieži vien ir daudz sliktāka nekā kaut vai Totēnu izgāztuvē.
Ber jūrā
Zviedrijā redzējām arī dažas visai dīvainas lietas. Piemēram, atkritumus nosedz ar zāģskaidām un šķeldu, kas pie mums pēc saskaņošanas ar Eiropas Savienības likumdošanu ir kategoriski aizliegts. Arī Zviedrija ir Eiropas Savienības dalībvalsts. Var tikai secināt, ka bagāta valsts var darīt, kā grib, bet mums jādara tā, kā liek.
Redzējām izgāztuves vietās, kuras, manuprāt, tam nav piemērotas. Pie mums pat mālu karjerā, no kura nekādas ūdens noplūdes nekad un nekur nebūs, prasa ierīkot papildus hidroizolāciju, bet zviedri Malmes izgāztuvi ierīkojuši Baltijas jūrā –– uzberot valni un izsūknējot ūdeni. Var jau stāstīt, cik tur viss droši, rādīt, kā gar valni peld pīlītes, tomēr, redzot šos skatus, sirds kļūst nemierīga.
Stāda kārklus
Interesanta ir zviedru pieredze ap izgāztuvēm stādīt īpašu sugu kārklus, kas ir ļoti ātraudzīgi un izmanto piesārņoto ūdeni izgāztuvē. Šie kārkli ātri aug, un tos pēc tam pārstrādā šķeldā, par kuru, pārrēķinot mūsu naudā, maksā 32 latus par tonnu. Pie mums par šķeldu maksā divus latus par tonnu.
Aizkrauklē gan šādus kārklus nevajag, jo mitrumu, kas nonāk Totēnu izgāztuvē, vajag sadalīšanās procesos, un tas nekur prom neaizplūst.
Vērtējot ārzemju pieredzi, nāk prātā teiciens –– neskaties uz maniem darbiem, klausies manos vārdos.
