Amerikāņu zinātnieki atklājuši jaunu laimes noslēpumu — raksta newsru.com. Lai gan mūsdienās bērni tiek mācīti mīlēt tuvākos un attīstīt vēlmi palīdzēt apkārtējiem, cilvēki esot laimīgāki, ja ir egoisti.
Jaunatklātā laimes formula ir vienkārša: cilvēks ir laimīgs tad, ja savas intereses uzskata par svarīgākām nekā citu cilvēku intereses, tajā pašā laikā nejūtoties par to vainīgs. Pensilvānijas Universitātē eksperimentā tika iesaistīti 216 brīvprātīgo. Katram dalībniekam iedeva trīs dolārus. Vienai grupai pateica, ka šī nauda jānovirza labdarībai, otrai — ka naudu var iztērēt savām vajadzībām. Trešajai grupai savukārt piedāvāja ar naudu rīkoties pēc saviem ieskatiem. Veicot dažādas pārbaudes, pētnieki noskaidroja, ka nauda visvairāk iepriecinājusi otro cilvēku grupu. Viņiem bija teikts naudu iztērēt savām vajadzībām, atbrīvojot no izvēles starp savām un svešām interesēm. Tādā veidā viņi varēja rīkoties egoistiski, neizjūtot par to nekādu vainas apziņu.
Pēc tam tika veikts vēl viens eksperiments. Dalībnieki atkal tika sadalīti trijās grupās. Pirmajai grupai piešķīra dāvanu sertifikātu piecu dolāru vērtībā vai arī iespēju šādu summu iztērēt labdarībai. Otrajai grupai bija jāizvēlas starp iespējām piecus dolārus iztērēt maltītei “Starbucks” vai kādā citā kafejnīcā. Atlikušajiem eksperimenta dalībniekiem nācās izlemt, kurai no divām labdarības organizācijām ziedot piecus dolārus. Arī šis eksperiments deva tos pašus rezultātus: laimīgāki jutās tie cilvēki, kuri, kaut vai par šo nelielo summu, bet varēja izdarīt kaut ko savā labā un bija atbrīvoti no vajadzības lemt, kas viņiem dārgāks — savas vai sabiedrības intereses. Visbeidzot eksperimenta noslēgumā zinātnieki dalībniekiem jautāja, vai eksperimenta gaitā dāvināto naudu viņi atstās sev vai atdāvinās. Vieniem lika izvēlēties pašiem, otriem teica, ka viņu vietā pēc nejaušības principa izlems dators. Vislaimīgākie jutās tie, kuriem naudu paturēt bija ļāvis dators. Savukārt tie, kuri naudu paturēt sev izvēlējās paši, jutās mazāk laimīgi. Neraugoties uz to, liela daļa dalībnieku uzsvēra, ka izvēles iespējas viņiem ir augstākā vērtība. “Daļa ļaužu patiešām vēlas rīkoties kā egoisti. Taču viņi bieži tā nedara, jo negrib justies kā egoisti,” runājot par vainas apziņu, saka psihologs Džonatans Bermans.
