Trešdiena, 24. decembris
Viktorija, Balva
weather-icon
+-6° C, vējš 0.45 m/s, R vēja virziens
Staburags.lv bloku ikona

Atklāts Baumaņu Kārļa bareljefs

Svētdien pirms Dziesmu svētku gājiena Viesturdārzā Valsts prezidente Vaira Vīķe—Freiberga un Rīgas mērs Gundars Bojārs atklāja Latvijas himnas “Dievs, svētī Latviju!” autora Baumaņu Kārļa bareljefu.

Svētdien pirms Dziesmu svētku gājiena Viesturdārzā Valsts prezidente Vaira Vīķe—Freiberga un Rīgas mērs Gundars Bojārs atklāja Latvijas himnas “Dievs, svētī Latviju!” autora Baumaņu Kārļa bareljefu.
Uzrunājot pasākuma dalībniekus, Dziesmu svētku darba grupas vadītājs virsdiriģents Romāns Vanags uzsvēra, ka ar to izlīdzināta vēsturiskā netaisnība, ko sveša vara bija uzspiedusi.
Vanags atgādināja, ka pirms 130 gadiem Viesturdārzā (toreizējā Ķeizardārzā) notika pirmie Vispārējie latviešu Dziesmu svētki. Toreizējie dziedātāji diez vai varēja iedomāties un sapņot par to, ka Dziesmu svētki Latvijā būs mūžīgi, teica Vanags. Viņš uzsvēra, ka mūsu paaudze ir atbildīga par to, kā tiks saglabāta Dziesmu svētku tradīcija, kādi šie svētki būs nākotnē. Baumaņu Kārļa pirms 130 gadiem komponēto dziesmu “Dievs, svētī Latviju!” Dziesmu svētku dalībnieku atskaņojumā diriģēja Dziesmu svētku Goda virsdiriģents Imants Kokars.
Šogad aprit 130 gadu, kopš 1873. gada 26. jūnijā I Vispārējo latviešu Dziesmu svētku atklāšanas koncertā Rīgas Latviešu biedrības namā pirmo reizi atskaņota Baumaņu Kārļa dziesma “Dievs, svētī Latviju!”, kura 1920. gadā kļuva par Latvijas valsts himnu.
Cenzūra neļāva dziesmu “Dievs, svētī Latviju!” iekļaut I Vispārējo latviešu Dziesmu svētku kopkora repertuārā, aizbildinoties ar to, ka tādas Latvijas nemaz nav, bet Krievijas impērijas sastāvā ir Baltijas guberņa. Dziesmu svētkos kopkoris dziedāja divus citus Baumaņu Kārļa sacerējumus — “Tēvijas dziesma” un “Daugavas zvejnieku dziesma”.
Lai gan I Vispārējo latviešu Dziesmu svētku atklāšanas koncerta programmā Baumaņu Kārļa “Dievs, svētī Latviju!” nebija izziņota, Baltijas Skolotāju semināra kora 14 zēnu to nodziedāja pēc pašu iniciatīvas sava biedra — 19 gadus vecā Jāņa Dreiberga — vadībā, jo kora diriģents baltvācietis Alberts Bernds uzskatīja par labāku pastāvēt maliņā.

Staburags.lv bloku ikona Komentāri

Staburags.lv aicina interneta lietotājus, rakstot komentārus, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro minētos noteikumus, komentārs var tikt izdzēsts vai autors var tikt bloķēts. Administrācijai ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem. Jūsu IP adrese tiek saglabāta.