Latvijā pirmo dzīvnieku kapsētu jūlija nogalē atklāja pie Rīgas robežas: Babītes pagastā, Rīgas—Liepājas šosejas trešajā kilometrā.
Latvijā pirmo dzīvnieku kapsētu jūlija nogalē atklāja pie Rīgas robežas: Babītes pagastā, Rīgas—Liepājas šosejas trešajā kilometrā. Tajā savus mīluļus uz citiem medību laukiem saimnieki var aizvadīt par maksu. Suņa vai kaķa aprakšana kopējā kapulaukā maksā vismaz piecus latus, bet atsevišķa kopiņas ierīkošana —– 25 latus.
Kapsēta “Citi medību lauki” ir modes mākslinieka Uģa Rūķīša privātbizness, un viņš to veidoja septiņus gadus. Mākslinieka māsa — radiožurnāliste Ingrīda Stroda — lepojas ar savu brāli un atzīst, ka arī viņa savu roku pielikusi pie “Citiem medību laukiem”. Viņa, veidojot raidījumus par lauku pagastiem, brālim palīdzēja Rīgas tuvumā atrast piemērotu vietu kapsētas izveidošanai.
“Citi medību lauki” atgādina tradicionālu cilvēku kapsētu — starp kopiņām izveidoti celiņi, pie kapsētas kantora gaida katafalks, pirmo apglabāto aizgājēju atdusas vietas rotā kapakmeņi. Tikai pieejot tuvāk, var apjaust, ka šī kapsēta veltīta dzīvniekiem, jo mērogi ir mazāki nekā cilvēku kapsētās. Uzraksti uz pieminekļiem un to forma atgādina par suņiem, kuri saviem saimniekiem bijuši kā ģimenes locekļi. Piemēram, uz četrkājainim Fiļam veltītā kapakmeņa rakstīts: “Paldies, ka biji kopā ar mums.” Kapsētas centrā aizgājējiem atklāts savdabīgs piemineklis suņa kaklasiksnas formā. U. Rūķītis klāsta, ka tas simbolizē dzīvnieka aizceļošanu uz citiem medību laukiem: vienīgā atmiņa, kas palicējiem atgādina par aizgājēju, ir viņa aksesuāri, piemēram, kaklasiksna.
Pie kāda kapsētas celiņa novietotas nelielas metāla zirnekļa skulptūras. Tās veidotas pēc koktēlnieka Jāņa Straupes darināto koka zirnekļu parauga. Uzraksts pie skulptūras vēsta, ka tā veltīta visiem samītajiem kukaiņiem.
“Citi medību lauki” ir pirmā vieta galvaspilsētā, kur civilizētā veidā var apglabāt mājdzīvniekus.
Atklāšanas pasākumā dziedāja Niks Matvejevs. Pēc svinīgām uzrunām visi devās pie kapsētas ieejas vārtiem līdzās kapu sarga mājiņai un katafalkam, lai baudītu vīnu, pīrādziņus un sviestmaizes. Viesu vidū ar savu izskatu īpaši izcēlās luterāņu mācītājs Valdis Baltruks, kurš bija ieradies, ģērbies kolārkreklā. Dzīvnieku draugi viņu apbēra ar jautājumiem, kā garīdznieks domā pēdējā gaitā izvadīt četrkājaiņus un kā pareizi un kristīgi jāapglabā dzīvnieciņi. V. Baltrukam nācās skaidrot, ka viņš “Citos medību laukos” ieradies nevis kā baznīcas kalps, bet gan kā Rūķīša labs paziņa. Mācītājs teica, ka Bībele domāta tikai cilvēkiem, dzīvnieki to nesaprot, jo viņiem nav gara. Tāpēc baznīca ir pret dzīvnieku izvadīšanu, ievērojot baznīcas tradīcijas. V. Baltruks nekad nevadīs dzīvnieku bēres, un viņš arī nezina, vai kāds Latvijas garīdznieks to līdz šim būtu darījis. Tomēr dzīvnieku kapsētu viņš uzskata par labu ieceri. “Kapsētas nav domātas mirušajiem, bet gan dzīvajiem. Tās mums māca žēlsirdību,” noteic mācītājs.
(No “Rīgas Balss”)
Fakts.
* Pirmā dzīvnieku kapsēta atklāta ASV 1896. gadā, bet Eiropā — 1899. gadā Parīzē.
* Lielākā dzīvnieku kapsēta ir Ņujorkā — 5000 apbedījuma vietu.
