Aizkraukles Vēstures un mākslas muzejā atklāta un līdz 15. janvārim būs apskatāma Aizkraukles mākslinieču Ingūnas Skujas un Melisas Bradenas darbu izstāde “Iepriecināt”. Tā ir daļa no izstādes “Samsāra”, kas bija izvietota Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā Rīgā no šī gada marta līdz septembra beigām.
Zāli iekārto nedēļas garumā
Muzeja izstāžu zāle ir brīnumaini pārvērtusies — izbūvēta atbilstoša scenogrāfija, un abu mākslinieču fantastiskie darbi izstādes apmeklētājiem sagādā patiesi skaistu mākslas baudījumu.
“Šo izstādi Aizkrauklē gaidījām ļoti ilgi — visu vasaru,” atklāšanas pasākumā sacīja muzeja direktore Dzintra Cepure. “Muzejā šī ir jau piektā abu mākslinieču darbu izstāde, katru reizi radot lielu interesi — esam konstatējuši, ka viņu darbu izstādes muzejā ir visapmeklētākās. Par šo izstādi priecājos gan es personīgi, gan viss muzeja kolektīvs. Milzīgs paldies par grandiozo darbu, kas ieguldīts izstādes tapšanā! Tā bija liela strādāšana nedēļas garumā.”
Dzintra Cepure pateicās ne tikai abām māksliniecēm, bet arī scenogrāfijas būvētājiem, jo bez vīriešu spēka un arī radošā padoma neiztikt — viņas vārdiem sakot, Aizkraukles Mākslas skolas darbinieks Edgars Rudaks bija centrālais amatnieks, bet muzeja darbinieks Armands Kanaviņš — centrālais mākslinieks.
Vienmēr var ieraudzīt ko jaunu
Aizkraukles novada kultūras nama direktore Anta Teivāne atzina, ka Ingūnas Skujas un Melisas Bradenas māksla rosina domāt, provocē un, vienus un tos pašus darbus ar starplaikiem aplūkojot vairākas reizes, var ieraudzīt ko jaunu. Izstādē Rīgā apgāju kādus piecus apļus un katru reizi mākslas darbā redzēju kaut ko jaunu. Tos var pētīt, iedvesmoties, šī māksla ir ne tikai dekoratīva, skaista un izklaidējoša, bet pilda arī sociālu funkciju — liek aizdomāties par ļoti svarīgām lietām,” viņa sacīja.
Izstādi Rīgā apmeklējusi arī Aizkraukles Mākslas skolas direktore Inese Dembovska. “Aizkraukles muzeja telpās šī izstāde ir citādāka nekā Rīgā, ir, par ko brīnīties. Mans pirmais izbrīns bija tad, kad, te ienākot, sākās telpas ekstrēmās pārvērtības. Gribējās izsaukties: “Oi!”. Ienākot nākamreiz, atkal bija: “Oi!”. Bet tagad ir daudzi “Oi! Oi!”.
“Esam priecīgas, ka varam izstādi parādīt arī Aizkrauklē,” sacīja Ingūna Skuja.
Abas mākslinieces ir gandarītas, ka Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs nopircis deviņus darbus, četrus darbus viņas muzejam uzdāvināja, 30 darbus latvietis Uldis Mākulis, Šveices Nacionālā muzeja foto un papīra restaurators, aizveda uz izstādi Šveicē, Cīrihē.
Rīgas muzejs vēlējies iegūt arī šķīvi, kurā redzams ASV prezidenta Donalda Trampa portrets. “Teicām — nē! Šķīvi gribam parādīt Aizkrauklei,” atklāja Ingūna Skuja.
Pretendē arī
uz Purvīša balvu
Laikraksta “Staburags” 13. oktobra numurā informējām, ka Rīgas izstāde “Samsāra” izvirzīta balvai “Kilograms kultūras”, tomēr uzvarētāju noteikšanā liela nozīme būs skatītāju finālbalsojumam, par ko tiks paziņots tīmekļvietnē kgkulturas.lsm.lv. “Lūdzu, balsojiet par mums arī turpmāk!” aicina Ingūna Skuja, piebilstot, ka, līdzīgi kā Oskara balvas nominācijās, balvu no vairākiem nominantiem var iegūt tikai viens pretendents.
Pagājušajā nedēļā tapa zināms, ka Rīgas izstāde “Samsāra” izvirzīta arī glezniecības vecmeistara Vilhelma Purvīša vārdā nosauktajai balvai, īpaši izceļot izstādes centrālo daļu “Ilgas altāris”. Šai balvai šogad nominēti arī Valda Celma, Kaspara Groševa, Līgas Spundes, Ērika Apaļā, Ginta Gabrāna, Rasas un Raita Šmitu darbi. Balva vienam pretendentam tiks pasniegta 2021. gada aprīlī, un tās apjoms ir 28 500 eiro, ieskaitot nodokļus.
“Par izvirzīšanu balvai esam ļoti iepriecinātas un gandarītas, tas ir patīkams pārsteigums,” saka Ingūna Skuja. “Nominantu sarakstā esam bijušas arī iepriekš, bet pirmo reizi esam tikušas tik tālu — mūsu smagais darbs ir novērtēts. Konkurence ir liela, žūrija vēl vērtēs visu pretendentu darbus, un balvas ieguvējs tiks noteikts balsojot. Ja arī neiegūsim balvu, izvirzīšana balvai mūsu dzīvē un radošajā darbībā ir ļoti svarīgs notikums.”
Žūrija vēl izvērtēs
Purvīša balvas konkursu vizuālajā mākslā organizē Latvijas Nacionālais mākslas muzejs sadarbībā ar muzeja patronu SIA “Alfor”. Glezniecības vecmeistara Vilhelma Purvīša vārdā nosauktā balva dibināta 2008. gada sākumā un ir lielākā balva vizuālās mākslas jomā Latvijā. To pasniedz reizi divos gados vienam māksliniekam vai mākslinieku grupai par izcilu darbu, kurš dziļi saistīts ar sava laikmeta norisēm, kurā ir saikne starp mūsdienu dzīvi, garīgiem ideāliem un absolūtām vērtībām un kurš ieguvis ekspertu un īpaši izveidotas žūrijas augstāko vērtējumu. Pirmā “Purvīša balva” tika pasniegta 2009. gadā.
Purvīša balvas ekspertu darba grupā strādā Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu kuratore Līna Birzaka-Priekule, mākslas zinātniece, izdevniecības “Neputns” galvenā redaktore Laima Slava, Latvijas Mākslas akadēmijas profesors un prorektors studiju un zinātniskajā darbā Dr. art. Andris Teikmanis, filozofs Kārlis Vērpe, galerijas “Careva” dibinātāja un vadītāja Alise Careva, mākslas zinātniece Elīna Sproģe, mākslas zinātniece, Latvijas Laikmetīgā mākslas centra vadītāja Solvita Krese. ◆
