Pie Aizkraukles pilsētas bibliotēkas atklāta velonovietne, kas sastāv no trijiem neparastiem metāla statīviem velosipēdu novietošanai: divi veidoti kā burtu salikums, viens — kā pasaku feja.
Interešu izglītības centra izglītības metodiķe Silvija Brīgere stāsta, ka centra pulciņš “Jaunieši darbībā” sadarbībā ar jauniešu biedrību “Galaktika” un bijušajiem “Galaktikas” biedriem, kuri studē Rīgā, uzrakstīja un Aizkraukles novada pašvaldībā iesniedza projektu “Dzīvo zaļi, brauc ar velo”. Pašvaldība projektu atbalstīja, piešķirot 750 eiro.
Skolēni, tajā skaitā mākslas skolas audzēkņi, zīmēja skices, metālmākslinieks Ants Brimerbergs tās apkopoja un izveidoja galīgo variantu.
“Apspriežot idejas, nolēmām, ka velonovietnei noteikti jābūt citādākai nekā citviet pilsētā, tur jābūt burtiem, jāizvēlas košas krāsas, tai jābūt interesantai,” stāsta Aizkraukles novada vidusskolas 12. klases audzēknis Austris Kļaviņš. “Tas ir izdevies, ir īstenota radoša pieeja — velonovietne no citām ir atšķirīga, krāsas piesaista uzmanību.”
Velonovietne veidota metālā, izmantojot lāzergriešanas ierīci, pēc tam metāls nokrāsots, un nezinātājam varētu šķist, ka tie ir dekori.
“Prieks, ka šī velonovietne ir citādāka nekā pārējās, tā izceļas ar savu dzīvīgumu, krāsainumu, burti ir atbilstoši bibliotēkai, un nezinātāji domās, kas tas ir, bet tas jau ir mākslinieka uzdevums — rosināt domāt,” atzīst Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums.
Rodas jautājums — cik tā ir praktiska, vai pie figūrām iespējams pieslēgt velosipēdu? Ants Brimerbergs teic, ka figūrās ir daudz atveru, brīvu vietu, kur var ievietot velosipēda slēgu. Figūras ir iebetonētas un stāv stabili.
Bibliotēkas darbinieces atzinīgi vērtē jauno objektu — daudzi lasītāji uz bibliotēku brauc ar velosipēdiem, un tie vairs nebūs jāpieslēdz pie kāpņu margām.
Aizkraukles novada kultūras nama direktore Anta Teivāne atzinīgi vērtē to, ka biedrības “Galaktika” jaunieši ne tikai sapņo, bet spēj iecerēto īstenot arī dzīvē. “No malas varbūt šķiet, ka viss ir vienkārši, tomēr tas ir ilgstošs process — vispirms jābūt idejiskajam pamatojumam, kādēļ vides objekts ir ne-
pieciešams, tā atrašanās vieta jāsaskaņo ar novada galveno arhitektu un izpilddirektoru, jāapzina izmaksas, jāiesaista mākslinieks, jāuzraksta projekta pieteikums, tas jāiesniedz pašvaldībā, kur iecere tiek apspriesta komitejās un domes sēdē, nepieciešamības gadījumā jāpārliecina deputāti,” saka Anta Teivāne. “Pēc līdzekļu piešķiršanas sākas projekta īstenošana, katram ir savs uzdevums, un ne vienmēr viss rit gludi. Bieži cilvēkiem ir labas idejas, taču viņi tās nespēj īstenot līdz galam. “Biedrība “Galaktika” vairākkārt pierādījusi, ka to spēj, pilsētas vidi veidojot pievilcīgāku.” ◆
