Aizkraukles rajona Aiviekstes pagastā, Vesetas meža masīvā, noķerts lūsis, kurš turpmāk būs iesaistīts meža pētniecības institūta “Silava” un Medību saimniecības attīstības fonda atbalstītajā plēsēju izplatības Latvijā izpētes projektā.
Meža pētniecības institūta “Silava” darbiniece Gundega Aizupiete stāsta, ka projekts sākts 2003. gadā un to koordinē pētnieks Aivars Ornicāns. Lūšus sagūsta īpašā kastē, un viņiem piestiprina raidītāju. Pēc tam dzīvnieku atbrīvo.
Līdz šim Latvijā šādi iezīmēti pieci lūši. Sesto dzīvnieku izdevās sagūstīt 8. martā. Arī viņam piestiprināja kaklasiksnu ar raidītāju, kurš ļaus izsekot un noteikt dzīvnieka uzturēšanās vietu no attāluma. Kalsnavas meža pētīšanas stacijas darbinieki Jānis Putns un Līgonis Bambe katru dienu ar īpašu antenu reģistrēs lūša uzturēšanās vietu. Ik pēc noteikta laika ierīce sazinās ar satelītu un precīzi reģistrē kur dzīvnieks pārvietojas. Šie dati glabājas kaklasiksnas atmiņas blokā. Ierīces darbības termiņš ir divi gadi. Kad enerģijas rezerves izsīks, kaklasiksna pati atsprādzēsies un raidīs īpašu signālu, pēc kā to mežā varēs atrast un nolasīt atmiņas kartē ierakstītos datus.
Līdz šim iezīmēti pieci lūšu tēviņi un viena mātīte, kura noķerta Talsu rajonā. Aiviekstes pagastā noķertais lūsis ir 23 kilogramus smags tēviņš.
Iegūtie dati pētniekiem jau šobrīd sniedz interesantas ziņas par lūšu dzīvi Latvijā. Noskaidrots, ka lūšu tēviņu apdzīvotās teritorijas ir lielākas nekā mātītēm. Katra dzīvnieka apdzīvotā teritorija mainās atkarībā no gadalaika. Ziemā tā ir lielāka, bet vasarā — mazāka.
