Trešdienas pēcpusdienā svinīgā ceremonijā Aizkrauklē, firmas “Nelss” kokzāģētavā, atklāja modernāko un jaudīgāko ēvelēšanas, šķirošanas un iesaiņošanas līniju Ziemeļeiropā. Ražotnes celtniecībā investēts 14 miljonu eiro.
Trešdienas pēcpusdienā svinīgā ceremonijā Aizkrauklē, firmas “Nelss” kokzāģētavā, atklāja modernāko un jaudīgāko ēvelēšanas, šķirošanas un iesaiņošanas līniju Ziemeļeiropā. Ražotnes celtniecībā investēts 14 miljonu eiro.
Līdzīgu nav
Atklāšanas ceremonijā pie jaunās kokapstrādes ražotnes bija pulcējušies vairāk nekā 100 lūgto viesu — uzņēmuma sadarbības partneri, klienti, žurnālisti. SIA “Nelss” direktors Uldis Asars pirms jaunās ražotnes iedarbināšanas teica, ka šim kompleksam jaudas un iespēju ziņā līdzīgu Ziemeļeiropā nav. Ražotnē darbosies visaugstākās kvalitātes Eiropā ražotas iekārtas. Tās pavērs līdz šim nebijušas iespējas jaunu tirgu apgūšanā un ļaus izmantot koksni maksimāli racionāli.
Kompleksa celtniecība sākta 2006. gada rudenī, un tas izmaksāja 14 miljonu eiro. Tās ir vienas no lielākajām investīcijām Latvijā ražošanā šogad.
Augsta kvalitāte
Ražotnē ierīkotās šķirošanas un ēvelēšanas iekārtas spēj nodrošināt visaugstāko virsmas kvalitāti un minūtē apēvelē dēļus 600 metru kopgarumā. Šķirošanas iekārtās izmanto optiskos skenerus un skaņas viļņus, nodrošinot šķirošanu atkarībā no kvalitātes, pilnībā pielāgojot saražoto produkciju katra pasūtītāja vajadzībām. Minūtes laikā ar šīm iekārtām var novērtēt 180 dēļu.
Ekskursijas laikā pa jauno ražotni firmas “Nelss” Aizkraukles kokzāģētavas direktors Roberts Jakubovskis atklāja, ka aptuveni 20 procentu dēļu vizuāli novērtē arī cilvēks. Pārējo kontrolē mašīna. Katru dēli no visām pusēm fotografē, un ierakstus kādu laiku glabā datubāzē, lai nepieciešamības gadījumā varētu atspēkot iespējamās pasūtītāju pretenzijas par konkrēta dēļa kvalitāti. Lai noteiktu iekšējos defektus, katru dēli pārbauda ar skaņas vilni. Ja dēlis bojāts, skaņas vilnis tiek kropļots, un dēli var izbrāķēt.
Austrijā ražotajā ēveļmašīnā vienlaikus darbojas astoņas ēvelēšanas vārpstas. Automātiska ir arī ēveļnažu asināšanas sistēma, kas uzasina nažus, mašīnas neapstādinot.
Jaunās ražotnes jauda ir lielāka, nekā Aizkraukles kokzāģētavai pašlaik nepieciešams, taču tas uzņēmumam ļaus attīstīties nākotnē, ievērojami palielinot ražošanas apjomu.
Lielāko daļu eksportē
SIA “Nelss” ir viens no Latvijas lielākajiem uzņēmumiem, un tā apgrozījums 2006. gadā sasniedza 85,7 miljonus latu. Aizkraukles kokzāģētavas kompleksā ietilpst baļķu šķirošanas līnija, kokzāģētava, kokmateriālu kaltes, ēvelēšanas iecirknis, granulu rūpnīca un muitas noliktava. Kopumā ražotnē nodarbināti 384 strādājošie, kuri gandrīz visi ir Aizkraukles novadā un tā tuvākajā apkaimē dzīvojošie.
90 procentu saražotā eksportē uz ASV, Eiropas un Āzijas valstīm. 2006. gadā uzņēmums realizēja 315 tūkstošu kubikmetru kokmateriālu. Tikai desmit procentu saražotā paliek Latvijas tirgū.
Latvijā cirsto koku uzņēmuma darbības nodrošināšanai nepietiek. Tāpēc 40 procentu baļķu un dēļu importē no Krievijas. Roberts Jakubovskis teic, ka problēmu ar piegādēm neesot, ja vien pasūtītājs gatavs maksāt prasīto cenu. Diemžēl Krievijā iepirkto baļķu cena nemitīgi aug.
Uldis Asars savukārt piebilst, ka uzņēmums iegulda daudz darba un līdzekļu, lai ražotne būtu draudzīga cilvēkiem un apkārtējai videi. Jau vairāk nekā gadu no ražotnes neizbrauc neviena automašīna ar koksnes atlikumiem — visu izmanto ražošanas procesā. Skaidas pārtop kurināmajās granulās, bet mizas sadeg kokmateriālu kaltes kurtuvē.
***
Fakti par Aizkraukles kokzāģētavu
* Aizkraukles kokzāģētavas baļķu šķirošanas līnija diennaktī spēj sašķirot līdz 3000 kubikmetriem baļķu 56 dažādās diametru un kvalitātes grupās. Turklāt tā aprīkota ar skenēšanas iekārtu, kas atklāj koksnē iestrēgušos metāla gabalus.
* Kokzāģētavas jauda ir līdz 500 tūkstošiem kubikmetru baļķu gadā.
* Kokmateriālu kaltes jauda ir līdz 300 tūkstošiem kubikmetru gadā. Spēj precīzi un ātri izžāvēt dažādu sortimentu materiālus. Siltumu iegūst, sadedzinot mizas un koksnes atlikumus. Ēvelēšanas iecirknī gadā spēj apstrādāt 180 tūkstošu kubikmetru dēļu.
* Granulu rūpnīcas jauda — 75 tūkstoši tonnu granulu gadā.
* 2006. gadā ekspluatācijā nodots jauns glabāšanas un izkraušanas komplekss ar jauniem piebraucamajiem ceļiem un dzelzceļa atzaru.
