Pasaules un arī Latvijas masu mediji pēdējās dienās vislielāko uzmanību pievērsuši Krievijai, kur svētdien notikušajās prezidenta vēlēšanās uzvarējis līdzšinējais premjerministrs Vladimirs Putins, saņemot 63,6% balsu.
Putins saviem atbalstītājiem svētdien paziņoja, ka izcīnījis “tīru uzvaru”. Tas, ka Krievijas tronī atkal sēdīsies Putins, nevienam nav pārsteigums. Par viņa ievēlēšanu jau pirms vēlēšanām nešaubījās neviens eksperts. Tomēr tas, cik demokrātiskas bijušas vēlēšanas un kā to rezultāts ietekmēs Latvijas — Krievijas attiecības turpmāk, ir viens no aktuālākajiem jautājumiem, par ko diskutē mūsu valsts politiķi un eksperti. Internetā publiskotas liecības par daudziem vēlēšanu rezultātu falsificēšanas gadījumiem, par ko ziņojuši aktīvisti un opozīcijas pārstāvji. Neatkarīgā vēlēšanu novērotāju organizācija “Golos” Krievijā reģistrējusi vismaz 3100 ziņojumu par vēlēšanu norises pārkāpumiem. Visā Krievijā notikuši prezidenta vēlēšanās uzvarējušā premjerministra Vladimira Putina pretinieku un atbalstītāju mītiņi, un Maskavā un Sanktpēterburgā aizturēti apmēram 550 nesankcionētu protesta akciju dalībnieku. Maskavā, Puškina laukumā, tūkstošiem cilvēku piedalījās opozīcijas mītiņā, pieprasot pirmstermiņa prezidenta vēlēšanas. Pēc policijas ziņām, mītiņā bija pulcējušies apmēram 14 000 cilvēku, tomēr opozīcija apgalvo, ka policija mākslīgi samazinot opozīcijas akciju dalībnieku skaitu.
Latvijā izveidotajos Krievijas prezidenta vēlēšanu iecirkņos nobalsojuši 21 895 Krievijas pilsoņi. Arī pie mums visvairāk balsu atdots par līdzšinējo Krievijas premjeru. Lielākā daļa (63%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju uzskata, ka pēc Krievijas prezidenta vēlēšanām izmaiņas Latvijas un Krievijas savstarpējās attiecībās nav gaidāmas. Arī spriežot pēc Krievijas valdošā režīma nevēlēšanās ieklausīties lielas daļas valsts iedzīvotājos, pilnīgi ignorējot opozīcijas prasības organizēt godīgas vēlēšanas, visdrīzāk arī turpmāk Krievija turpinās “pievilkt skrūves” attiecībās ar Latviju. Tomēr mūsu Valsts prezidents Andris Bērziņš apsveicis Vladimiru Putinu ar ievēlēšanu Krievijas prezidenta amatā un paudis pārliecību, ka “konstruktīva sadarbība starp mūsu valstīm tiks turpināta”. Cerēt jau var, bet, atceroties iepriekšējo Putina valdīšanas periodu un attieksmi pret Baltijas valstīm, nez vai turpmākajos gados šīs cerības piepildīsies. Protams, apsveikums pieder pie diplomātiskās etiķetes, bet pēc Bērziņa izteikumiem par latviešu leģionāriem tas vairāk izklausās pēc pielīšanas. 16. marts mums vēl priekšā, tad būs 9. maijs. Un abi šie datumi ir kā divi āži uz vienas laipas — kurš kuru nogrūdīs vai vismaz sāpīgāk iebadīs.
