Šogad Odzienas skola svin jau 110 gadu jubileju. Tā ir mana skola, jo 1. septembra skanīgais zvans mani uz pirmo stundu aicinājis gan kā skolnieci, gan kā skolotāju.
Šogad Odzienas skola svin jau 110 gadu jubileju. Tā ir mana skola, jo 1. septembra skanīgais zvans mani uz pirmo stundu aicinājis gan kā skolnieci, gan kā skolotāju.
“Šie gadu desmiti ir pieskandinājuši Vietalvas pagastu ar skolas zvanu skaņām un bērnu smiekliem. Tā tas ir bijis vienmēr. Skola glabā ašos skolēnu soļus, tā zina un interesējas par jauno vietalviešu un odzieniešu turpmākajām gaitām un sekmēm. Odzienas skolas skolotāji ir mācījuši simtiem bērnu lasīt un rēķināt. Daudzi no viņiem ir piepildījuši savus bērnu dienu sapņus. Tagad viņi ieradīsies sveikt savu skolu tās lielajos svētkos,” raksta 8. klases skolēns Mārtiņš Freimanis.
Visus, kuri Odzienas skolu sauc par savu, ik pēc pieciem gadiem aicinām satikties. Jubilejas sestdienā 28. septembrī pulksten 14 pie Vietalvas baznīcas šķirsim skolas vēstures lappuses, bet pulksten 15 Vietalvas pagasta kapos pieminēsim skolotājus un klasesbiedrus, kuru vairs nav mūsu vidū.
Ceļš uz skolu nav aizmirsies. Pa to sestdien dosimies līdz skolai, kur pulksten 16 sāksies dalībnieku reģistrācija un skolas apskate. Skolēni un skolotāji gatavo koncertu absolventiem, bijušajiem skolotājiem, direktoriem, darbiniekiem. Tas sāksies pulksten 18.
Atmiņu stundā ar klasesbiedriem pārrunāsim skolas gados piedzīvoto, varēsim pateikties saviem mīļajiem skolotājiem. Daudzi no mums var teikt, ka Odzienas skola ir vislabākā.
Atceroties izlaiduma valsi, ballē neaizmirsīsim aicināt uz deju savu skolasbiedru vai skolotāju. Aicinu visus saulainā, jaukā noskaņojumā 28. septembrī tikties Odzienas skolā, ņemot līdzi “groziņus” un dalības maksu — Ls 2.
4. klases skolniece Paula raksta: “Mūsu skolai jākļūst vēl skaistākai!”. Tā noteikti tāda kļūs, ja mēs neaizmirsīsim savu skolu apciemot svētkos un arī ikdienā.
***
Un aizput
Pa Odzienas lielceļu
čūsku slidenās astes…
tik smagi mūri
ilgi turas
tad saloka muguras
zaļgani dzeltenos rakstos…
(Inga Ābele)
