Par Labklājības ministrijas (LM) ierosināto mobilitātes jeb pārcelšanās programmu diskutēts daudz. Te izklāstīta lauksaimnieku organizāciju nostāja.
Kāpēc nekompensē visiem?
Lauksaimnieku organizācijas atbalsta uzņēmējus, norādot, ka nepieciešama apmācība un jaunu darba vietu radīšana, nevis kārtējo pabalstu piešķiršana, kas degradē sabiedrību. Cilvēkiem makšķeres vietā atkal vēlas piedāvāt zivi. Zemnieku saeimai (ZS) mobilitātes pabalsta ieviešanas ideja šķiet nepārdomāta. Tas ir risinājums bez praktiska un reāla pamata. Laukos trūkst kvalificēta darbaspēka, bet ilgstošie bezdarbnieki nav konkurētspējīgi darba ņēmēji. Tie iedzīvotāji, kas jau meklē, apgūst papildu iemaņas un atrod darbu, ikdienā brauc pat 100 kilometru uz darbu un atpakaļ. Daudzi ikdienā strādā pilsētā un nedēļas nogalēs dodas pie ģimenēm laukos. Kādēļ šie uzņēmīgākie ir sliktāki un kādēļ viņiem nepiedāvā kompensēt, piemēram, transporta vai pilsētā īrētās dzīvesvietas izdevumus?
Izskan argumenti, ka ir ekonomiski neizdevīgi nodrošināt ceļu kvalitāti reģionos, kuros strauji sarūk cilvēku skaits. Bet šajās vietās jau ir ieguldīta milzu nauda — ciematu ūdenssaimniecības projektos, kultūras namu un skolu renovācijā u. c. Bez cilvēkiem šīs investīcijas ir kā izmestas vējā.
Ir arī labi
piemēri
ZS ir pārliecināta, ka nauda jānovirza nevis bezdarbnieku pabalstiem, bet uzņēmējiem jaunu darba vietu radīšanai, sedzot vai samazinot daļu no milzīgās darbaspēka nodokļu nastas un īstenojot apmācību. Ilgstošu bezdarbnieku neviens darbā nevēlēsies ņemt, ja viņš nebūs apguvis darba tirgum nepieciešamās iemaņas.
Šādi paziņojumi rada plaisu starp valdību un reģionu iedzīvotājiem, pastiprina dzīves kvalitātes atšķirības starp pilsētu un lauku iedzīvotājiem. ZS priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja teic — šķiet, politiskā elite tēmē uz to, lai nākotnē lauku rajoniem piešķirtu vēl mazāk Kohēzijas fonda naudas. Turpretī lauksaimnieki vēlas, lai nākamajā plānošanas periodā problēmas reģionos risinātu plānveidīgi, apvienojot valsts un ES finanšu iespējas. Ir arī labi piemēri, un arī attālos reģionos, mazpilsētās un ciematos, mērķtiecīgi un apdomīgi investējot, viss notiek! Izaugsme reģionos iespējama, attīstību plānojot visiem iesaistītajiem — valstij, pašvaldībām un uzņēmējiem.
Jānodrošina apstākļi reģionos
Arī Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija teic, ka programma neradīs risinājumu lauku attīstībai un lauksaimniecības nākotnei ilgtermiņā, bet panāks vēl lielāku lauku iedzīvotāju aizplūšanu. Nodrošinot infrastruktūru un darba vietas reģionos, iedzīvotājiem nevajadzēs pamest mājas, lai pelnītu naudu citur. Piemērs ir Skandināvijas valstis, kur pat attālos ziemeļu apgabalos cilvēki dzīvo un strādā, jo valsts ir investējusi attiecīgā reģiona resursu apgūšanā, veidojot darba vietas.
Latvijā risinājums varētu būt pārcelšanās aizdevums, kuru cilvēks, kas ir pārcēlies un sācis strādāt citā vietā, pēc sešiem nostrādātiem mēnešiem varētu valstij atdot, ik mēnesi no algas ieturot noteiktu summu.
