Sērenes pagasta klubā pulcējās bijušā kolhoza “Sērene” speciālisti, lai kopīgi pakavētos atmiņās.
Sērenes pagasta klubā pulcējās bijušā kolhoza “Sērene” speciālisti, lai kopīgi pakavētos atmiņās. Vakaru organizēja kolhoza toreizējā galvenā grāmatvede Valentīna Mende un priekšsēdētājs Jānis Spūlis.
Vakara saimnieks Jānis viesus sagaidīja ar glāzi vīna un uzkodām. Kluba priekštelpā bija iekārtota neliela izstādīte “To dienu liecinieki” ar tā laika atribūtiem: goda rakstiem, ordeņiem, valdības lēmumiem un fotogrāfijām.
Atmiņu “grāmatu” sākām lasīt ar 1985. gadu. Tas bija nu jau pagājušajā gadsimtā, kad te, Daugavas krastā, pletās mūsu kolhoza “Sērene” lauki. Pēc veiksmīga darba arī toreiz speciālisti bija sanākuši kopā. Arī tajā jaukajā vakarā mēs viens otram veltījām labus vārdus un skanīgas dziesmas. Jānis Spūlis aicināja tās atminēties.
Atcerējāmies joku, ka ne visas slaucējas lietoja laizāmo sāli, kaut gan fermās tā bija pietiekami. Par mehāniķiem toreiz jokojām: lai dabūtu rezerves daļas, mehāniķis trīs dienas sēdēja rajona sagādes priekšniekam “uz kakla”. Cits teica tā: “Kopš tā laika, kad man nomainīja motoru, strādāju bez avārijām!”, un arī tā: “Inženieris, nešķīstais, aizskrēja garām tik ātri, ka nepaspēju tam pakaļā saskatīt numuru, bet dūmi vēl ilgi smirdēja, un ar drošību arī tur nebija kārtībā.”
Celtnieku humors: “Dzīvokļa starpsienas bija tik plānas, ka varēja dzirdēt, kā kaimiņi klausās, kā mēs klausāmies!”. Vai arī: “Manai istabai joprojām ir abpusēja caureja.”
Grāmatvežiem joki savādāki: “Atmini manu mīklu! Tā sastāv no diviem vārdiem un abi sākas ar burtu “n”. Vienkārši — naudas nav!”.
Cits atcerējās, ka, mobilizējot kolhozniekus, mums izdevās palielināt organiskā mēslojuma ražošanu…
Kāds teicis: “Strīdus gadījumu mums ar priekšnieku nav bijis, izkāvāmies, un cauri…”
Pēc runām visi no sirds dziedājām. Zālē valdīja apbrīnojama gaisotne. Bija aizmirsušies senie strīdi, aizvainojumi, dažam acīs mirdzēja asaras.
Toreiz ap mums virpuļoja dzīve, Sērenē bija aktīvi pašdarbnieki, braucām ekskursijās, bijām vai visos Krievijas nostūros. Arī saiešanas organizējām pa nozarēm. Vecos cilvēkus pensijā izvadījām svinīgi un ar cieņu — ar ziediem un dāvanām. Katru gadu svinējām skaļus, līksmus Jāņus ar sieru, alu un dejām ap ugunskuru.
