Salas novada Sēlpils pagastā atjaunots Strūves ģeodēziskā loka punkts “Arbidāni”, kas ir daļa no nozīmīgā pasaules kultūrvēstures mantojuma un iekļauts UNESCO pasaules mantojuma sarakstā.
Lai atrastu šo vietu, krietni jānopūlas, jo norāžu uz to nav un līdz punkta atjaunošanai te bija pamatīgi aizaudzis uzkalns, uz kuru veda tāds pats ceļš un taka. Tikai ar Ģeotelpiskās informācijas aģentūras (ĢIA) Ģeodēzijas un kartogrāfijas departamenta Ģeodēzijas nodaļas vadītāja Ivara Liepiņa atsūtītajām koordinātām atrodam ceļu uz šo vietu. Tieši Ivars ar saviem kolēģiem ir tie, kuri šo punktu atrada pirms desmit gadiem un pirms pieciem gadiem konstatēja, ka iezīmētā vieta ir izpostīta un zīme pazudusi.
Lai varētu sarīkot šo pasākumu un organizēt punkta atjaunošanu, jau iepriekš tika veikts pamatīgs darbs. Salas novada pašvaldības SIA “Vīgants” un Sēlpils pagasta pārvaldes strādnieki iztīrīja ceļu un pašu kalna virsotni, Ģeodēzijas nodaļas darbinieki izlēja betona kubu, kurā iestrādāja granīta plāksni ar iedobumu, kurā tad ielēja svina zīmi. To uzticēja paveikt Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes vadītājam Jurim Dambim, savukārt iecirst krusta zīmi — aizsardzības ministram Raimondam Bergmanim, kura pārraudzībā ir ĢIA.
Salas novadā atrodas divi no Strūves ģeodēziskā loka 16 punktiem, kas savlaik uzmērīti Latvijas teritorijā. Viens no tiem — “Dabors-kalns” — atrodas Taborkalnā, taču Ivars Liepiņš norāda, ka pagaidām tam nav piekļuves, un otrs — “Arbidāni”, kas nu kļuvis par pirmo atjaunoto punktu pēc Latvijas neatkarības atgūšanas.
“Aģentūras rīcībā ir 1855. gada Strūves pieraksti ar visu punktu koordinātām. Pirms kādiem 14 gadiem mani kolēģi bija šurp atbraukuši, pēc koordinātām atrada šo vietu, atrada zemē azbesta cauruli, bet tā arī atstāja visu. Kad pirms desmit gadiem Jēkabpilī notika Strūves ģeodēziskajam lokam veltīta konference, mūs ar kolēģi Aigaru Keiseli kā jaunos speciālistus atkal sūtīja meklēt šo punktu,” savus meklējumus atceras Ivars Liepiņš, kurš tagad kļuvis par Strūves ģeodēziskā loka saglabāšanas un attīstības padomes priekšsēdētāju. Puiši atraduši gan vietu, gan zem azbesta caurules ierakto punktu. “Mēs to atrakām, nofotografējām un aizrakām,” piebilst Ivars. 2014. gada maijā tam piešķīra valsts nozīmes industriālā pieminekļa statusu. Diemžēl visai drīz pēc punkta “Arbidāni” uziešanas dabā to nopostīja vandaļi, un unikālais mantojums bija zudis. Ivars Liepiņš atklāj, ka meklējuši Latvijā arī citus loka punktus, bet daudzi ir zuduši.
Latvijas teritorijā savlaik tika ierīkoti un uzmērīti 16 punkti, no kuriem atrasti četri. Latvija ir vienīgā valsts, kur uzmērījumu veica abi šie izcilie ģeodēzisti: Strūve no Jēkabpils uz ziemeļiem, Tenners — no Jēkabpils uz dienvidiem.
Ivars Liepiņš norāda, ka mums ir paveicies, jo Strūve visus punktus nenostiprināja, labākajā gadījumā tie bijuši akmeņu krāvumi ar baļķi vidū. Turpretī Tenners šos punktus nostiprināja ar granīta plāksni, ko apbēra ar akmeņiem, un veica kartēšanu.
Sēlpils pagasta pārvaldes vadītāja Anita Bārzdiņa pastāstīja, ka arī paši mēģinājuši atrast šo vietu gan pagājušā gada rudenī, gan pavasarī, bet neveiksmīgi. Tāpēc atkal palīgā nākuši puiši no ĢIA, jo toreiz, kad secinājuši, ka zīme izpostīta, solījuši to atjaunot. “Vieta ir tā pati, zīmes izmērs tāds, kāds bijis agrāk, tikai šī ir reprodukcija,” stāsta Ivars, kurš par piemiņu no aizsardzības ministra saņēma svinā izlietu un ar krusta zīmi iezīmētu punkta atlējuma kopiju.
Ivars Liepiņš stāsta, ka šogad Latvijā izveidota arī Strūves ģeodēziskā loka saglabāšanas un attīstības padome, kurā darbojas UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas eksperti, kā arī pārstāvji no Alūksnes, Smiltenes, Gulbenes, Madonas, Ērgļu, Salas, Jaunjelgavas, Viesītes un Jēkabpils novada, kurus Latvijā šķērso šis ģeodēziskais loks. Padomes uzdevums ir izstrādāt Strūves ģeodēziskā loka Latvijas sektora pārvaldības plānu 2018. — 2023. gadam. Punkta “Arbidāni” atjaunošana ir viens no šī plāna pasākumiem. Līdzīgi kā Jaunjelgavas novada Seces pagastā un Jēkabpilī, arī Sēlpilī plānots uzstādīt informatīvo stendu ar informāciju par šo nozīmīgo kultūras mantojuma objektu un turēt šo vietu sakoptu, lai to varētu apskatīt dabā. ◆
Komentāri
Raimonds Bergmanis, aizsardzības ministrs
— Pirms 200 gadiem kara topogrāfs pulkvedis Karls Fridrihs Tenners lika lietā savas militārās karjeras laikā iegūtās zināšanas topogrāfijā un ģeodēzijā, lai kopā ar izcilo zinātnieku Fridrihu Georgu Strūvi, izmantojot tā laika modernākās tehnoloģijas, izveidotu šo ģeodēzisko loku. Ar tā palīdzību bija paredzēts atbildēt uz cilvēcei svarīgu jautājumu — cik liela ir mūsu planēta, un kāda ir tās precīzā forma? Pēc Tennera un Strūves paveiktā ģeodēziskās metodes ir turpinājušas attīstīties, un mūsdienās mēs visi pazīstam modernas navigācijas ierīces, zinām, kas ir GPS. Šī šodien ir unikāla diena, kad, rūpējoties par vispasaules kultūras mantojuma saglabāšanu, Latvijā atjaunojam pirmo šī loka punktu.
Juris Dambis, Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes vadītājs
— Šī vieta liekas necila, ja mums trūkst zināšanu, jo tas ir tikai viens uzkalns, viens punkts. Runājot par kultūras mantojumu, esam raduši pie skaistām pilīm, muižām, baznīcām, taču te mēs redzam, cik šis mantojums var būt dažāds. Ka arī šādam vienam punktam var būt pasaules mantojuma nozīme. Mēs redzam, kas notiek, ja zināšanu trūkuma dēļ izposta nozīmīgas vērtības. Ko darīt? Atstāt šo vietu izpostītu vai atjaunot atbilstoši sākotnējam izskatam, tikai ar mūsdienu iespējām? Manuprāt, šī punkta atjaunošana ir tāds vēsturisks taisnīgums, un zīme ir signāls sabiedrībai, ka šī vieta pastāvēs mūžīgi.
Uzziņa
◆ Strūves ģeodēziskā loka garums ir 2822 kilometri. Tas stiepjas no Ziemeļu Ledus okeāna piekrastes pilsētas Hammerfestas Norvēģijā līdz Izmailas pilsētai netālu no Donavas upes grīvas pie Melnās jūras un šķērso 10 valstis.
◆ Strūves ģeodēziskais loks ir unikāla sava laika garākā un precīzākā ģeodēziskā mērījumu sistēma un izcila zinātnes vēstures tehnikas attīstības liecība.
