Pēdējā laikā Latvijā plaši diskutē par nodokļu likmju maiņu vai jaunu nodokļu ieviešanu, lai mazinātu inflāciju un uzlabotu ekonomisko situāciju valstī.
Pēdējā laikā Latvijā plaši diskutē par nodokļu likmju maiņu vai jaunu nodokļu ieviešanu, lai mazinātu inflāciju un uzlabotu ekonomisko situāciju valstī. Piedāvāti vairāki varianti, un katrā no tiem eksperti saskatījuši gan ieguvumus, gan zaudējumus.
Interesants šajā ziņā ir ekonomikas ministra Aivara Štokenberga piedāvājums: saprātīgām mājsaimniecības vajadzībām vienam cilvēkam pietiktu ar 40 kvadrātmetru lielu dzīvokļa platību, bet visu, kas ir virs šīs normas, vajadzētu uzskatīt par spekulatīvo platību, par ko jāmaksā lielāks nodoklis. Noteikti ir ne mazums cilvēku, kuri dzīvo vieni divistabu dzīvoklī, kas ir lielāks par 40 kvadrātmetriem. Bet vai tāpēc 10—15 kvadrātmetru ir spekulatīva platība, par kuru būtu jāmaksā lielāks nodoklis?
Ar spekulāciju saprotama peļņas gūšana cenu starpības dēļ. To var attiecināt uz zemes pirkšanu un pārdošanu, ar ko nodarbojas nekustamā īpašuma mākleri, bet ne uz pārdesmit kvadrātmetriem dzīvojamās platības. Un kurš gan var liegt cilvēkam dzīvot vienam kaut trīsistabu dzīvoklī, ja vien viņš var par to samaksāt!
Ministrs uzskata, ka vajadzīgs būtu arī akcīzes nodoklis luksusa precēm. Interesanti, kurš noteiks, kas ir greznumlieta lielām ērtībām un kas pienākas ierindas pilsonim normālai dzīvei? Vai automašīna, kura pirkta līzingā, vai māja, kuras celtniecībai ņemts kredīts 20 gadiem, ir luksusa preces? 21. gadsimtā noteikti nē.
Klausoties šādus priekšlikumus, atminos stāstus par padomju laikā noteiktajām normām, kad kolhozniekam kūtī nedrīkstēja būt vairāk par divām govīm, varēja būt tikai noteiktas platības dārziņš un siltumnīca, pilsētniekiem vienam ģimenes loceklim bija noteikta dzīvojamā platība, bet visai ģimenei kopā — viena automašīna.
Pieņemamāk būtu samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi vai palielināt neapliekamo minimumu līdz 100 latiem, un tie, kuri saņem minimālo algu, šo nodokli lai nemaksā vispār. Kaut gan, arī samazinot iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi no 25 līdz 15 procentiem, iedzīvotāji lieli ieguvēji nebūs. Speciālisti izrēķinājuši, ka strādājošais, kurš mēnesī saņem 200 latu algu, maksājot mazākus nodokļus, triju gadu laikā mēnesī iegūs tikai par 19 latiem lielāku algu.
