Cilvēkiem, kuriem patīk ceļot, braucieni atmiņā savirknējas kā krāšņa pērļu virtene. Taču starp pērlēm allaž būs kāda, kura iemirdzēsies spožāk. Koknesietei Maritai no daudzajiem ceļojumiem prātā vislabāk palikusi ekskursija Kiprā. “Iedomājieties, gada nogale — saule, zilas debesis, jūra, bet pie mums — drēgns, lietains, auksts. Tā bija kā atgriešanās vasarā,” atceroties ceļojumu, saka Marita.
Šis brauciens Maritai palicis atmiņā ar vēl kādu sakritību — pēdējā brīdī viņa mainīja ceļojuma sākuma datumu, un intuīcija viņu nepievīla: grupa, kura izlidoja nedēļu vēlāk, zaudēja vienu dienu. Tikko lidmašīna bija pacēlusies gaisā, un motorā ietriecās kāds putns, tādēļ lidojumu nācās uz diennakti atlikt.
Maritu Kiprā sajūsmināja ne tikai atpūta vienā no pasaules tīrākajām pludmalēm, bet arī iespēja redzēt unikālus vēstures pieminekļus, ar kuriem šī valsts ir īpaši bagāta. Par spilgtākajiem iespaidiem — Maritas stāstījums.
Disneja iedvesmas avots
— Būtībā es pabiju divās valstīs — dzīvoju četrzvaigžņu viesnīcā Vidusjūras krastā Ziemeļkipras Turku Republikā, bet ekskursijās braucu uz Dienvidkipru grieķu pārvaldījumā. Lai gan divas Kipras — turku un grieķu — ir viena no sāpīgākajām šīs valsts problēmām, nedēļas laikā mēs, ekskursanti, to neizjutām, toties redzējām daudz lietu, kas mūs patīkami pārsteidza.
Viena no skaistākajām ekskursijām bija kalnu ieskautajā skaistajā Kirēnijas pilsētiņā. Tai ir sena vēsture. Pilsētu dibināja feniķieši 10. gs. p. m. ē. Atpūsties šajā pilsētiņā īpaši iecienījuši angļi. Kā uzticams sargs no elpu aizraujošās augstās klints uz to gadsimtiem ilgi nolūkojas Svētā Hilariona cietoksnis. Tieši tas ir iedvesmojis Voltu Disneju radīt multiplikācijas filmu “Sniegbaltīte un septiņi rūķīši”.
Leģendām
apvīts
Ar Svētā Hilariona cietoksni saistās daudz leģendu un nostāstu. Savulaik mūks vientuļnieks Hilarions te alā dzīvoja svētā mocekļa dzīvi. Mēs gan labprāt būtu piedzīvojuši kādu citu brīnumstāstu, bet tas diemžēl ar mums nenotika. Kāda leģenda vēsta, ka reizi 100 gados atveras durvis uz kādu noslēpumainu istabu. Elpa aizraujas no pārpilnības, kas tajā ir — zelts, dārglietas, vīns. Reiz šo mirkli esot gadījies notvert diviem ceļotājiem. Dārgumi tā apžilbinājuši viņu prātu, ka ceļotāji vispirms nolēmuši nobaudīt vīnu. Iedzēruši un aizsnaudušies. Kad pamodušies, pielikuši kabatas ar zeltu un gājuši mājup, tikai neko vairs lāgā nesapratuši. Viņi bija nogulējuši vairākus desmitus gadu. Tā teikt, leģenda ar pamācību — dzert vajag ar mēru.
Kāpiens līdz cietoksnim mums bija pamatīga fiziskā slodze. Lai to “iekarotu”, vajadzēja uzveikt 450 stāvu pakāpienu. Toties gandarījums pēc tam bija liels — 732 metrus lejā pie mūsu kājām bija Kirēnija.
Vēl nav
piepildījusies
Kikosas klostera apmeklējums mums sākās ar pusdienām un vīna baudīšanu. Tas ir viens no greznākajiem un populārākajiem apskates objektiem salā. Klosteris celts 12. gadsimtā un veltīts Jaunavai Marijai. Tam pieder viena no trijām Svētās Dievmātes Marijas svētbildēm, ko zīmēja Svētais Lūkass un kas saglabājušās vēl līdz mūsdienām. Klosterī iededzām svecītes par mums mīļajiem cilvēkiem un ierakstījām zīmītēs kādu vēlēšanos, kuras tur atstājām. Mana vēlēšanās gan vēl nav piepildījusies, bet ir procesā. Ekskursantiem derētu atcerēties: klosterī neielaiž sievietes garajās biksēs, šortos un bez galvassegas.
Akmens burvība
Otrs Kipras nosaukums ir Afrodītes sala — te daudzas vietas saistītas ar sengrieķu mītiem. Kas to lai zina, kā bija patiesībā, bet tiek uzskatīts, ka netālu no Pafosas ir klintis, pie kurām no jūras putām esot piedzimusi grieķu mīlestības dieviete Afrodīte. Mēs pie šīm klintīm peldējāmies.
Kāds mīts vēsta, ka meitenei kailai pilnmēness naktī trīs reizes jānopeld apkārt šai Afrodītes klintij un tad viņa atradīs savu mūža mīlestību. Mums šis eksperiments gāja secen, jo tonedēļ nebija pilnmēness, taču nu zinām, kā atrast īsto. ◆
(Turpmāk vēl.)
