Bebros, tēlnieka Voldemāra Jākobsona muzejā, 25. maijs bija īpaša diena — te svinēja tēlnieka lielākā skulpturālā darba “Tautumeita” atgriešanos.
Bebros, tēlnieka Voldemāra Jākobsona muzejā, 25. maijs bija īpaša diena — te svinēja tēlnieka lielākā skulpturālā darba “Tautumeita” atgriešanos. “Arī man tā ir atgriešanās jaunībā,” atzina Taiga Labanovska, kura pirms pusgadsimta bija tēlnieka modele.
“Tautumeitas” stāsts
Tēlnieka Voldemāra Jākobsona memoriālajā mājā — muzejā Bebru pagasta “Galdiņos” sākās 31. sezona, bet šī pavasara diena bija īpaša, jo pēc atjaunošanas muzeja pagalmā ieņēma vietu no cementa javas veidotā skulptūra “Tautumeita”. Pirms vairāk nekā pusgadsimta tapušais darbs sākotnēji bija novietots un ilgus gadus bija citā Bebru pagasta vietā — Mēnesskalnā Vecbebru muižas parkā.
Svētku dienā muzeja vadītāja Sarmīte Rode atklāja: katram Jākobsona darbam ir savs tapšanas stāsts, bet “Tautumeitas” stāstu vislabāk zina Taiga Labanovska (agrāk — Ģeida), kura 1955. gadā tēlniekam pozēja.
Taigas kundze mācījās Vecbebru biškopības tehnikumā, un togad izlaiduma grupa izdomāja piemiņai atstāt paliekošu dāvanu — sakopt Mēnesskalniņu. Savukārt Voldemārs Jākobsons, kurš tolaik strādāja Bebru septiņgadīgajā skolā par fizkultūras skolotāju, piedāvāja izveidot un kalniņā novietot skulptūru, kurā atveidota kāda no izlaiduma klases meitenēm. Tēlnieks izvēlējās Taigu, kura dejoja deju kolektīvā, un skolotājs viņu bija ievērojis pasākumos. “Viņam iepatikās manas bizes,” teica nu jau sirmā kundze, kura uz Bebriem bija atbraukusi no Svētes Jelgavas rajonā. Skolasbiedri gan atminas, ka Taiga tolaik bija ne vien meitene ar gaišiem un skaistiem matiem, bet arī lielām un skaistām acīm. “Kad tēlnieks piedāvāja man pozēt, sākumā teicu: pa kuru laiku lai to paspēju! Bija jāgatavojas valsts pārbaudījumiem, taču beigās piekritu,” teica Taigas kundze.
“Iesim pie Taigas”
Skulptūra tapa piebūvē pie siltumnīcas. “Tēlnieks mani lipināja kopā, viņa uzdevums bija skulptūru izveidot stabilu un noturīgu,” stāstīja Taigas kundze. “Viņš mani īpaši daudz netraucēja, strādāja nopietni, bez kaut kādas koķetēšanas. Tautumeitai ir tikai mana seja, bet augumu viņš veidoja kā savai mīļotajai sievietei. Es biju augumā sīka un nebiju apveltīta ar sievišķīgiem dotumiem.”
Kad Taigas kundze “Galdiņu” pagalmā nostājās blakus savai “līdziniecei”, sejas vaibsti arī pēc tik daudziem gadiem bija vienādi. Taigas kundze atklāja, ka viņas meitas klasesbiedrene, kura vēlākajos gados mācījās Vecbebros, Taigas kundzes meitai teica: “Kā tu tiki tajā kalniņā Bebros?”.
Pat viņas sejas vaibstos šī līdzība ir pamanāma.
Taiga Labanovska atklāja, ka 52 gadus viņa nav bijusi Jākobsona muzejā, bet Bebros pēc skolas absolvēšanas būts vairākkārt, tiekoties ar saviem kursabiedriem. Tad viņi allaž teikuši: “Iesim pie Taigas uz Mēnesskalniņu!”. “Kad esmu pazīstamajās vietās, gribētu atkal skriet tur, kur skrēju! Diemžēl to vairs nevaru,” noteica Taigas kundze. Taču skumīgo noskaņu tūlīt kliedēja smaids: “Nu re, ne par šo, ne par to esmu tikusi muzejā!”. Viņa stāstīja, ka Bebros vairs nevarējusi atrast ceļu līdz muzejam, un dēls to jautājis bebrēniešiem, kuri steiguši stāstīt, ka muzejā šodien atgriezīsies “Tautumeita”. Dēls vien nosmējis: “Tas, kas šodien būs muzejā, tagad ir man mašīnā!”.
Svētku diena
Kā “Tautumeitas” modeli izdevās atrast? Sarmīte Rode atklāja, ka jau tad, kad “Tautumeita” noraudzījās no Mēnesskalniņa, viņa apņēmusies: “Mums šī meitene jāatrod”. Vispirms viņa ar Emīlijas Lancmanes palīdzību Aizkrauklē atradusi sievieti ar Taigas kundzes jaunības uzvārdu — Ludmilu Geidu. Tā bija viņas brāļasieva, un turpmākais jau bija tikai laika jautājums. “Šī man ir svētku diena, tāda kā atgriešanās jaunībā,” atzina Taigas kundze. Nu viņai ir 72 gadi, un Taigas kundze ir divu meitu un divu dēlu māte, 12 mazbērnu vecmāmiņa un vecvecmāmiņa diviem mazmazbērniem.
33 gadus pēc tēlnieka Voldemāra Jākobsona nāves “Tautumeita” nu atgriezusies mājās. Skulptūru pusgada laikā atjaunoja SIA “Slēgakmens” meistari Inese Sudraba un Edgars Purviņš. Viņi atjaunoja vēl astoņus Voldemāra Jākobsona darbus, kuri šopavasar mājvietu raduši muzejā. Sezona Jākobsona muzejā sākas ar vēl kādu jaunumu — Aivara Bites fotogrāfiju izstādi.
Saulainajā maija pēcpusdienā “Galdiņu” pagalmā strāvoja kaut kas vārdos neatklājams. Šķiet, bebrēnieši ļoti gaidījuši šo “Tautumeitas” atgriešanās brīdi. Īpašo sajūtu vairoja arī jaundibinātā Bebru pagasta sieviešu vokālā ansambļa no sirds dziedātās dziesmas, un todien jauki skanēja arī kopīgi dziedātā Vecbebru himna “Upe nesa ozoliņu”.
